Bezvests.lv brīvprātīgie meklē pazudušos: Cārmaņa ezerā atrod pirms diviem gadiem noslīkuša vīrieša mirstīgās atliekas
Pagājušajās brīvdienās Bezvests.lv brīvprātīgie organizēja 2012.gada oktobrī bezvēsts pazudušā Jāņa Tkačenko meklēšanu. Pārrunu laikā ar Valsts policiju tika saņemts lūgums pārbaudīt arī Cārmaņa ezeru, kur pirms diviem gadiem, apgāžoties laivai, noslīka Antons Nežberts.
Kamēr viena brīvprātīgo grupa strādāja purvā - meklēja Jāņa ķermeni, otra grupa pārbaudīja Cārmaņa ezeru. Pēc iepriekšējas informācijas Antona ķermenis varēja atrasties 35 metru dziļumā, kas deva cerību, ka viņš varētu būt saglabājies zemās ūdens temperatūras dēļ. Pēc dažu stundu meklēšanas speciālās zemūdens tehnikas operatori ieraudzīja vīrieša ķermeni 10 metru dziļumā.
Bezvests.lv brīvprātīgie meklē pazudušos
"Man daudzas reizes ir stāstīts, ka kaut kas tāds nav iespējams! Bet mūsu komanda pierādīja pretējo. Ūdens, protams, ļoti ātri sadala ķermeni, bet dažkārt veidojas tādi apstākļi, ka tas ūdenī saglabājas ļoti ilgi. Mums bieži jautā, kādēļ mēs meklējam jau mirušus cilvēkus? Tādēļ, lai tie, kas viņus mīlējuši, beidzot rastu mierinājumu un varētu cilvēcīgi atvadīties. Pat ienaidniekam nenovēlēsi dzīvot neziņā par sev tuva cilvēka likteni. Katru dienu domāt, varbūt viņš ir dzīvs un sauc pēc palīdzības," stāsta organizācijas Bezvests.lv dibinātājs Aleksandrs Faminskis.
Savukārt Jānim pazušanas brīdī bija vien 11 gadu. Toreiz Jānis kopā ar savu draugu Vladimiru aizbēga no slimnīcas Rēzeknē. Vien pēc vairākiem gadiem Vladimirs atzinās, ka draugs noslīcis purvā.
Pirmo ekspedīciju purvā Krāslavas rajonā Bezvests.lv komanda veica pirms diviem gadiem.
Toreiz līdz bīstamā purva dzelmei nolaidās Bezvests.lv ūdenslīdēji, kuri zem ūdens nemanīja nekādas dzīvības pazīmes - ne zivis, ne augus. Tad radās cerība, ka skābekļa trūkuma dēļ zēna ķermenis zem ūdens varētu saglabāties.
“Pirmajā reizē netika izmantota speciālā zemūdens tehnika. Tomēr pēdējā meklēšana parādīja, ka dzīvība purvā tomēr ir - tur dzīvo zivis! Zemūdens tehnika ieraudzīja to, kas nebija redzams cilvēka acij. Arī šajā reizē Jāņa ķermeni mēs neatradām," stāsta Faminskis. Lai noorganizētu šo meklēšanas pasākumu, brīvprātīgie jau nedēļu iepriekš devās uz norādīto vietu, kur nopļāva zāli, tādējādi izveidojot iebraukšanai vajadzīgo koridoru un sagatavojot vietu nometnei.
"Šis bija ļoti grūts un bīstams meklēšanas pasākums. Tādos purvos katrs solis ir risks, risks neatgriezties mājās. Mūsu brīvprātīgo meklētāju drošībai šoreiz mēs izmantojām dažādus speciālus piederumus, piemēram, sniega kurpes. Tās ir tādas speciālas slēpes, kas mazina risku iekrist purvā," skaidro Faminskis.
