Prognozes 2020. gadam kļūst arvien drūmākas jeb - "scenārija autori" krietni pārcentušies
Lai gan visas pasaules uzmanības centrā ir Covid-19 pandēmija, tā nav vienīgā liga, kas 2020. gadā piemeklējusi planētu. Šogad tiek paredzēti postoši ugunsgrēki, plūdi, slikta raža un siseņu uzvaras gājiens vairākās pasaules valstīs. BBC vēstī, ka dabas katastrofas apdraud nabadzīgo valstu iedzīvotājus un rada nopietnu problēmu risku Eiropā un ASV. Par to jau brīdinājuši meteorologi un starptautiskās organizācijas.
2020. gada karstākā diena : cilvēki veldzējas peldvietās, atpūšas kafejnīcās un slēpjas zem lietussargiem
Zinātnieki brīdina, ka globālā sasilšana ir bīstama arī tāpēc, ka tā maina ierastās dabas parādības. Tādā veidā karstums pēkšņi kļūst neizturams, aukstums – bargāks, vējš pārtop viesuļvētrā, bet lietus – plūdos.
Pērnais gads bijis pierādījums šim faktam.
Eiropas Savienības (ES) Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S) vēstī, ka 2019. gads Eiropā bijis viskarstākais visā novērojumu vēsturē. Turklāt pēdējo divu desmitgadu laikā Eiropā fiksētas 11 no 12 rekordkarstajām vasarām.
Arī šis gads iezīmējas sarežģīts, jo Eiropas centrālajā daļā – Ženēvas un Grenobles rajonos, lietus nebija lijis vairāk nekā 40 dienas. Pēdējo reizi šāds fakts fiksēts 19. gadsimta beigās. Šonedēļ beidzot uzlija.
Profesors Rovans Satons no Lielbritānijas Nacionālā atmosfēras pētījumu centra saka – sasilšana Eiropā krietni apsteidz globālo tendenci.
Ūdens līmenis Ukrainas un Rumānijas ūdenstilpēs nokritis līdz kritiskai atzīmei, bet puse lauksaimniecības zemju Francijā izžuvušas tik ļoti, ka lauksaimnieki sākuši celt trauksmi.
Arī Vācijā valda sausums, bet atbildīgā vara vēl neļaujas panikai, lai gan situācija viņus satrauc, jo pēdējie divi gadi bijuši ļoti sausi, norādījusi Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre Jūlija Kloknere. “Daudzus, protams, priecē labi laikapstākļi, bet lauksaimnieki ir ļoti nobažījušies. Viņi labi atceras 2018. un 2019. gada sausumu, kas atņēma viņiem ražu un ienākumus,” viņa sacīja, atgādinot par vēl vienu risku – mežu ugunsgrēkiem.
Vadošie kviešu ražotāji – Krievija un Kazahstāna, redzot, kā cieš viņu lielākie konkurenti Eiropā, ierobežoja graudu eksportu. Viņi bažījas, ka palielināts pieprasījums turīgajās valstīs palielinās eksportu un deficītu vietējā tirgū.
Tomēr siltajam un sausajam laikam ir arī savu plusi – saulainais laiks palīdz arvien vairāk saražot atjaunojamo enerģiju. Vācijas saules paneļu “fermas” dažās dienās var nodrošināt pat 40% no visas enerģijas. Dienas laikā cenas kļūst pat negatīvas, kas nozīmē, ka patērētājiem faktiski maksā par to, ka viņi lieto elektroenerģiju.
