Prognozes 2020. gadam kļūst arvien drūmākas jeb - "scenārija autori" krietni pārcentušies
Lai gan visas pasaules uzmanības centrā ir Covid-19 pandēmija, tā nav vienīgā liga, kas 2020. gadā piemeklējusi planētu. Šogad tiek paredzēti postoši ugunsgrēki, plūdi, slikta raža un siseņu uzvaras gājiens vairākās pasaules valstīs. BBC vēstī, ka dabas katastrofas apdraud nabadzīgo valstu iedzīvotājus un rada nopietnu problēmu risku Eiropā un ASV. Par to jau brīdinājuši meteorologi un starptautiskās organizācijas.
Tā karantīnas laikā rit dzīve tūristu iemīļotajā Barselonā 2020. gada aprīlī
Pat tad, ja valstīm, kas cietīs no plūdiem, sausuma vai viesuļvētrām, ir brīva nauda, ko novirzīt seku likvidācijai un atjaunošanas darbiem, tad nopirkt un atgādāt nepieciešamos resursus tagad ir tik grūti kā vēl nekad.
Pandēmijas nobiedētās valstis tagad ievieš zāļu un pārtikas eksporta aizliegumus. Pat bagātākās un dāsnākās zemes aizver savas robežas un pārtrauc atvēlēt naudu kopīgam mērķim. Piemēram, ASV apturējusi finansējumu šī brīža svarīgākajai institūcijai – Pasaules Veselības organizācijai (PVO).
Lai arī jaunais koronavīruss mainījis dzīvi uz planētas, tas nav atcēlies to, kas šo dzīvi mainīja pēdējā laikā – globālo sasilšanu, uz kuru zinātnieki noveļ lielāko vainu par notiekošajām dabas stihijām.
Pasaules lielākā klimata datu bāze, Amerikas Nacionālais vides informācijas centrs (NCEI) vēstī, ka 2020. gada martā fiksēta rekordliela planētas uzsilšana. Un tas viss, neraugoties uz vispasaules karantīnu, kuras dēļ apstājies transports un ražošana.
“Gaisa piesārņojums ekonomiskās aktivitātes samazināšanās dēļ ir sarucis, taču oglekļa dioksīds neiztvaiko vienas nakts laikā,” saka Bristoles universitātes profesore Daniela Šmita, norādot, ka sekas būs jūtamas gadsimtiem ilgi. Pandēmija esot vien ierobežojusi mūsu iespējas mazināt klimata pārmaiņu sekas.
Šogad martā novērots, ka pasaules okeāns ir par 0,8 grādiem siltāks nekā vidēji citos gados šajā pašā periodā. Un, jo siltāks okeāns, jo spēcīgākas ir viesuļvētras, kas tajā veidojas. Vislielākos postījumus šī stihija rada ASV, kuru visstiprāk skāris arī Covid-19.
BBC vēstī, ka virs sasilušām jūrām vairāk līst lietus, kas sauszemē var radīt sausuma periodus. Paaugstināta ūdens temperatūra Indijas okeāna rietumu daļā atnes sausas vasaras un ugunsgrēkus Austrālijā, savukārt sasilušie Atlantijas okeāna ziemeļdaļas ūdeņi draud ar Amazones baseina mežu ugunsgrēkiem.
