Kur rodas Latvijas rupjie un nesavaldīgie pedagogi? Aicina savaldīt skolotājus rupekļus

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas izglītības sistēmu satricinājuši vairāki skandāli, kuros par cietējiem kļuvuši bērni. Piemēram, Rīgas lietuviešu vidusskolā pieaicinātais lektors - modes eksperts Gints Bude vecāko klašu meitenes nodēvējis par nestilīgām būtnēm. Kādā citā galvaspilsētas vidusskolā matemātikas stundā skolotāja visas klases priekšā analizējot kontroldarbu rezultātus, nokaunināja neveiksmīgākos ar vārdiem: „Visstulbākā ir Dace, nākamā stulbene ir Paula”. Savukārt 47. vidusskolā iedrāzās kādas skolnieces tēvs un ar siksnu iepēra savas meitas apvainotāju. Skolotāji konfliktu nespēja novērst. Par visiem šiem gadījumiem rakstīja arī Kasjauns.lv un lasītāji izteica sašutumu par pedagogu rīcību. Vai tik tiešām skolotāju neiecietība un nespēja novērst konfliktus, tik tiešām ir pieaugusi un kļuvusi nekontrolējuma? Vai skolotāji ar katru gadu kļūst aizvien šausmīgāki? Protams, ir arī daudz ļoti labu un sirsnīgu pedagogu, bet kur rodas viņu pretmeti?

Psihoterapeite Zaiga Blaua, kura strādā ar bērniem un pusaudžiem, Kasjauns.lv pastāstīja, ka viņai katru dienu nākas uzklausīt skolēnu stāstus par to, kā viņus pazemojuši un apsaukājuši skolotāji. „Brīnos, kādēļ bērni to visu neieraksta, piemēram, savos aifonos un par to neziņo vecākiem un psihologiem. Citādi jau viņiem neviens netic. Bērni burtiski ir paralizēti no tā, kā pret viņiem izturas skolotāji,” saka Blaua un turpina: „Bērni pamatīgi tiek traumēti, un vecāki šādas izdarības pieļauj. Kā mēs šādos apstākļos varam gribēt to, lai mūsu bērni būtu mīļi un maigi?”.

Robežšķirtne skolotāju uzvedības un attieksmes maiņai esot bijusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmitie gadi, spriež Blaua. Viņa savos skolas gados skolotāju rupjību nav piedzīvojusi, jo viņas pedagogi bija izskoloti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, bet pēc tam jau nāca padomju laikā izaudzinātie skolotāji „ar savu neiecietību, ļaunumu un mazajām algām”, īsti sava laika – padomju laika produkti.

„Ja skolotāji ar kaut ko ir neapmierināti, tad varbūt vajag padomāt un par skolotāju nestrādāt. Piemēram, šis gadījums 47. vidusskolā, kur tēvs iepēra savas meitas apvainotāju. Nav pieļaujams, ka kāds ielaužas skolā un ieper bērnu. Tāpēc jau ir skolas psihologs, klases audzinātājs, kuriem šādas situācijas nav jāpieļauj. Un, ja viņi to nespēj, tad viņi nepilda savu darbu, bet mēs taču viņus uzturam par savu – nodokļu maksātāju naudu… Kad par notikumu 47. vidusskolā internetā lasīju komentārus (tas gan, iespējams, nav labākais pēc kā spriest par notikušo), mani pārsteidza pieaugušo rakstītais, viņi 13 gadus vecai meitenei izteica dažādas sliktas piezīmes, arī seksuālas. Tas liecina, ka mēs neesam gatavi aizsargāt bērnu.

Ja agrāk skolotājs bija cienījama profesija, tad tagad viņiem par šo cieņu ir jāpacīnās,” rezumē Blaua.

„Skolotāju apsmējēji – aizveriet mutes!”

Savukārt Latvijas un Dānijas augstskolu lektors, psiholoģijas zinātņu maģistrs un portāla pedagogs.lv redaktors Kaspars Bikše skolotāju apsmējējiem adresētu Ingmāra Līdakas spārnoto frāzi „Aizver muti!”. Iepriekš minēto frāzi Bikše gribētu adresēt tiem, kas, izmantojot Latvijā jau tik pierasto linču tiesas metodi, apsmej „pēdējos mohikāņus” - skolotājus, kas līdz pēdējam cīnīsies par cilvēcisko vērtību uzturēšanu sabiedrībā.

„Tie, kas apsūdz skolotājus, izmantojot visādus izdomājumus un pārspīlējumus, ir kā mazi kretīniņi ar savām pārprastajām visatļautības „tiesībām”, kurus tiešām vajag kārtīgi nopērt un vēlreiz pateikt „Aizver muti!”. Ja mamma lūdz padomu datora lietās, nesmiesimies par to - viņa mums iemācīja ēst ar karoti.

Dānijā šobrīd notiek tas pats. Kāds mans Dānijas kolēģis ne vien tika atbrīvots no darba, bet vietējā ciemā viņu nolinčoja, piekaudami līdz sakropļošanai, par to, ka ielicis kādai meitenei neapmierinošu vērtējumu. Viņa par to ir atriebusies, pastāstīdama vietējiem „aktīvistiem”, ka skolotājs esot viņai uzmācies. Kad viņa uzzinājusi, ka vietējie ciema iedzīvotāji ir viņu sakropļojuši, tad viņa atzinās, teikdama, ka tikai pajokojusies. Bet viņā vairs neviens neklausījās, visiem vajadzēja „notikumu”.

Sūdzas tikai tie, kam pašiem ir problēmas,” savu viedokli Kasjauns.lv pauda Bikše.

Skolotājiem par apsaukāšanos draud gan rājiens, gan atlaišana no darba

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga Kasjauns.lv norāda, ka nav pieļaujama pedagogu lamāšanās un necienīga izturēšanās pret bērniem. Tas skolotājam var draudēt gan ar rājienu, gan arī darba uzteikšanu. Viņa norāda:

„Bērnu tiesību aizsardzības likumā bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai) ir definēta kā emocionāla vardarbība. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka skolotāja emocionāla vardarbība pret skolēniem ir nepieļaujama. Skolēniem, pret kuriem šādas darbības tiek vērstas, noteikti par to nekavējoties jāpastāsta vecākiem, bet skolā jārīkojas atbilstoši skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Visbiežāk tajos noteikts, ka par šādiem gadījumiem jāziņo skolas vadībai vai atbalsta personālam. Savukārt skolas vadībai emocionālā vardarbība pret skolēniem steidzami jānovērš.

Pedagoga pienākums ir ne tikai radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā, sniedzot bērniem zināšanas un prasmes, bet arī ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas un izglītojamā tiesības, tostarp uz veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē. Šādus pedagoga pienākumus un skolēnu tiesības nosaka Izglītības likums.

Izglītības kvalitātes valsts dienests atgādina, ka skolotāju un skolēnu savstarpējā saskarsmē jāvalda cieņas pilnai attieksmei vienam pret otru. Tā kā par pedagogu darbu un rīcību darba laikā atbild skolas vadītājs, tad par emocionālās vardarbības izpausmēm pret bērniem skolas vadītājs var piemērot skolotājam kādu no Darba likumā noteiktajiem disciplinārsodiem – izteikt piezīmi vai rājienu, vai arī lemt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu”.