Pārtikas preču marķējumi maldina pircējus. Kā veselīga produkta vietā nenopirkt indi?

Tomēr pārtikas ražotāji īpaši vainīgi nejūtas un aizbildinās, ka visu izdarījuši atbilstoši likumam.

Daiga Skaistkalne kā pircēja, uztura speciāliste un vienlaikus arī māte, kuras bērns sirgst ar alerģijām no dažādām pārtikas piedevām, Kasjauns.lv pastāstīja:

„Iepērkoties veikalos, pievēršu uzmanību pārtikas produktu iepakojumiem. Esmu pārsteigta par ražotāju vieglprātīgo attieksmi pret sastāvdaļu norādīšanu. Latvijā jau labu laiku ir spēkā likums par produktu marķējumiem, lai aizsargātu patērētāju. Taču gandrīz neviens ražotājs to neievēro.

Šai lietai beidzot ir jāpievērš uzmanība. Jo kādu dienu kāds apēdīs doktordesu, nezinot par alergēniem un, iespējams, nomirs uz vietas. Uzskatu, ka pircējiem ir tiesības zināt, kādas pārtikas piedevas viņi ēd, kā arī no kurienes šis produkts ir cēlies.

Piemēram, vairāku gaļas produktu marķējumā nav korekti norādīts produkta sastāvs un īpatnības, tādējādi pārkāpts likums par preču marķēšanu un to sastāvdaļu norādīšanu”.

Pārtikas ražotāji savu vainu nesaskata

Skaistkalne atklājusi vairākas nepilnības produkta sastāvdaļu un īpašību norādēs:

* Piemēram, uz uzņēmuma „Mārupes delikateses” ražotās 400 gramu Doktordesas iepakojuma etiķetes nav norādīts tās pagatavošanas veids; nav tabulas veidā norādītas uzturvērtības, tostarp cukuri vispār nav norādīt; sastāvdaļās ir norādītas cūkgaļas olbaltumvielas, līdz ar to obligāti ir jābūt norādītām cūkas olbaltumvielām arī nosaukumā un izdalītai cūkai, kā arī tas jānorāda procentos; nav tāda definējuma: cūkgaļas olbaltumvielas, ir jābūt: cūkas olbaltumvielas; nav norādes par apvalku, ka tas nav ēdams vai kā citādi; nav norādīts ražotājs.

SIA „G.A.L. Mārupes delikateses” pārdošanas projektu vadītājs Jānis Zemņickis par Skaistkalnes iebildumiem teic:

„Pagatavošanas veids un informācija par apvalku jau ir pievienota produkta etiķetei. Ražotājs ir norādīts etiķetes apakšdaļā, kā arī adrese un ražotāja telefona numurs, uz kuru var jebkurš interesents zvanīt un uzdot sev interesējošus jautājumus, un izteikt komentārus un priekšlikumus. Cukurs desā vispār nav, tāpēc arī nav norādīts”.

* Savukārt uz uzņēmuma „Nākotne” ražotās „Doktordesa Premium, bez E, 400 gr.” nav norādīts cūkgaļas daudzums; nav tabulas veidā norādīta uzturvērtība; nav norādīts pagatavošanas veids.

Uz šiem pārmetumiem „Nākotnes” valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis Kasjauns.lv saka: „Latvijā produktu marķēšanu regulē Eiropas parlamenta un padomes regula Nr. 1169/2011, kuras 30. panta 1. un 2. punktā nosaka, ziņas par uzturvērtību norāda tabulas formā, bet, ja vietas nav, paziņojumu sniedz lineārā formā”. Tā kā šajā ziņā uzņēmumam nevarot neko pārmest.

Savukārt uz to, ka uz desas nav norādīts cūkgaļas daudzums, Immermanis atbild, ka tas nav jānorāda, jo nosaukumā nav minēts vārds „cūkgaļa” un arī grafiski nav izcelta šī sastāvdaļa. Eiropas padomes regula neparedz, ka šajā gadījumā būtu jānorāda cūkgaļas klātbūtne. Uz to, ka tabulas veidā nav norādīta uzturvērtība, viņš norāda: „Marķējumā ziņas par uzturvērtību ir sarakstītas noteiktajā norādīšanas kārtībā. Minētas ziņas ir sniegtas redzamības laukā un lineārā formā, jo uz uzlīmes ir maz vietas, lai veidotu tabulu, un burtu lielumu arī nosaka regula”. Tāpat Immermanis norāda, ka nav jānorāda, kā desa pagatavota, „jo desas izskats un iepakojums nemaldina patērētājus par to”.

* Tāpat Skaistkalne atklājusi arī vairākas neatbilstības Rēzeknes gaļas kombināta ražojumos:

Uz „Reālā doktordesas, 450gr.” etiķetes nav tabulas veidā norādīta uzturvērtība; nav norādīts pagatavošanas veids; sastāvdaļās ir norādītas piena olbaltumviela, līdz ar to tām obligāti ir jābūt norādītām produkta nosaukumā, kas nav izdarīts; nav izcelti alergēni un tāds definējums, nedrīkst būt: „Produktā ir iespējami minimāli alergēnu (glutēna, sojas, sinepju u. c.) klātbūtne” (ir jābūt: „Produktā ir alergēni (glutēna, sojas, sinepju), jāuzskaita konkrēti, kādus alergēnus produkts satur”.

Savukārt Rēzeknes gaļas kombināta Kupātdesiņās varot atrast aizliegtas E-vielas. Pusfabrikātos ir aizliegts izmantot tādas sastāvdaļas, kā E250, E621, E315 un E316, kas Kupātdesiņās ir atrodamas. Tāpat uz iepakojuma nav izcelti alergēni un tāds definējums nedrīkst būt: „Produktā ir iespējami minimāli alergēni (selerijas, glutēna, sojas, u.c.) klātbūtne” (ir jābūt: „Produktā ir alergēni (selerijas, glutēna, sojas), konkrēti ir jāuzskaita kādi alergēni; nav norādes, ka produkts iepakots aizsargatmosfērā ar norādi E; nav norādīts pagatavošanas veids, kas šis ir par produktu (ir jābūt: „gaļas masas izstrādājums ar garšvielām, lietot pēc termiskās apstrādes”).

Rēzeknes gaļas kombināts uz Kasjauns.lv un lasītājas uzdotajiem jautājumiem, kāpēc nav norādītas attiecīgās vielas, atbildi nesniedza.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklāj simtiem neatbilstību pārtikas produktu marķējumā un piespriež desmitiem tūkstošu lielus sodus. PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Inga Skādule Kasjauns.lv informē, ka attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu šī gada deviņos mēnešos (janvāris – septembris) PVD pārkāpumus ir konstatējis 1 581 gadījumā.

„Atkarībā no tā, cik būtiskas bijušas ar produktu marķējumu saistītās neatbilstības, PVD piemēro sodus - gan apturot pārtikas produktu izplatīšanu (piemēram, līdz produkti tiek pārmarķēti), gan izņemot produktus no apgrozības (piemēram, ja pārmarķēt nav iespējams).

Par konstatētajiem pārkāpumiem (ne tikai saistībā ar produktu marķējumu) pārtikas ražošanas uzņēmumos šī gada deviņos mēnešos PVD ir sastādījis 848 administratīvo pārkāpumu protokolus un par būtiskākajiem pārkāpumiem piemērojis naudas sodus par kopējo summu 74 883 eiro,” norāda Skādule.

Prasības pārtikas produktu marķējumam ir noteiktas Eiropas parlamenta un padomes regulā Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka prasības marķējumam dažādām produktu vai patērētāju grupām.

Skādule Kasjauns.lv informē, ka PVD inspektori sākuši to produktu marķējumu atbilstību normām, par kuriem iebildumus izteikusi Kasjauns.lv lasītāja Skaistkalne. Viņa norāda: „Izskatot atsūtīto informāciju, nākas secināt, ka atsevišķas pārkāpumu pazīmes produktu marķējumos ir saskatāmas. Piemēram, alergēni marķējumā, sastāvdaļu sarakstā tie obligāti jānorāda visos gadījumos, ja tie produkta gatavošanas procesā ir pievienoti, izceļot tos ar rakstuzīmju formatējumu. Savukārt tas, kādā veidā produkta marķējumā ir norādīta uzturvērtība – tabulas vai lineārā, atkarīgs no tā, cik daudz vietas ir uz produkta iepakojuma. Desām, piemēram, nav jānorāda pagatavošanas veids, jo tās ir lietošanai gatavs produkts, bet, ja ir runa par šī produkta īpašo apstrādes veidu, tad tam gan ir jābūt norādītam produkta nosaukumā visos gadījumos, ja tā nenorādīšana varētu maldināt patērētājus. Bet pievienotās olbaltumvielas gaļas produkta nosaukumā jānorāda tikai tajos gadījumos, ja tās izcelsme atšķiras no gaļas, kas izmantota gaļas produkta ražošanā”.