Maijā pašvaldību slimnīcās veikti par 40% vairāk Covid-19 testi
Pagājušajā mēnesī pašvaldību slimnīcās Covid-19 analīzes veiktas 8406 cilvēkiem, kas ir par 40% vairāk nekā aprīļa mēnesī. Koronavīrusa diagnoze apstiprināta 25 gadījumos, liecina Latvijas Slimnīcu biedrības apkopotā informācija. Veikto testu apjoma pieaugumu galvenokārt veicinājusi ambulatoro pakalpojumu atjaunošana.
Maijā pašvaldību slimnīcās veiktie Covid-19 testi pozitīvu rezultātu apstiprinājuši 25 gadījumos, taču stacionēto pacientu kopskaits ir uz pusi mazāks nekā aprīlī.
No slimnīcām ar Covid-19 ārstēšanas profilu visvairāk pacientus ar koronvīrusu uzņēmusi Vidzemes slimnīca, hospitalizējot 15 cilvēkus, Daugavpils slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā katrā ārstējušies 2 pacienti.
Slimnīcās, kurās pēc hospitalizācijas plāna nav paredzēts uzņemt COVID-19 pacientus, konstatēti 6 saslimšanas gadījumi: Cēsu klīnikā – 5, Tukuma slimnīcā – 1.
Visi atklātie gadījumi bijuši Slimību profilakses un kontroles centra uzraudzīti jeb kontrolēti, un pacienti ar pozitīvām COVID-19 analīzēm pārvesti ārstēšanai uz atbilstošu ārstniecības iestādi.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidro: “Testēto pacientu skaits, ar aizdomām par saslimšanu ar koronavīrusu, palielinājies, jo maijā atjaunota ambulatoro pakalpojumu un plānveida pacientu plūsma. Atsevišķās slimnīcās, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā veikto testu skaits, salīdzinot ar aprīļa mēnesi, palielinājies pat par 80%. Pastiprināta testēšana veikta gan pacientiem, gan medicīnas personālam.”
Pieaugošās pacientu plūsmas ietekmē slimnīcām jāspēj nodrošināt papildu resursus
Kalējs atzīst: “Kopš maija testēti visi uzņemšanas nodaļā esošie pacienti – gan tie, kuriem nepieciešama hospitalizācija vai ambulatorā aprūpe, gan tie, kuri pēc palīdzības saņemšanas devušies mājup. Nacionālais veselības dienests mūs informējis, ka laika posmā no 19.- 25. jūnijam visu uzņemšanas nodaļas pacientu testēšana būs jāturpina. Tas rada bažas, jo prognozējam, ka jūnijā pacientu plūsma turpinās palielināties, tāpēc slimnīcām tam būs jānodrošina papildu resursi. Pirmkārt, vitāli svarīgi ir individuālās aizsardzības līdzekļi, kuru iegādes process jānodrošina galvenokārt slimnīcām pašām. Otrkārt, medicīnas personālam jāturpina palielināt pacientu testēšanas jaudu, kas ir papildfunkcija, par kuru finansējums no valsts vēl nav ticis piešķirts.”
Jāatgādina, ka Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka: infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai 7 no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm - 5 pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī 2 valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pārējās slimnīcas pēc plāna pilda universitāšu slimnīcu atbalsta funkciju, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar kādu no infekcijas slimībām.
