Uz "Lielā dzintara" lielās zāles atklāšanu ielūgti vairāk nekā 600 viesi
Uz "Lielā dzintara" lielās zāles atklāšanas koncertu 6.novembrī ir ielūgti vairāk nekā 600 viesi, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bijusī prezidente, Liepājas koncertzāles patronese Vaira Vīķe-Freiberga un citas augstas amatpersonas, pastāstīja Liepājas pašvaldības pārstāve Dace Ķēde.
Uz lielās zāles atklāšanu aicināti arī citi bijušie prezidenti, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, ministri, citu valstu vēstnieki, kultūras nozares pārstāvji, Liepājas domes deputāti, komponisti, būvnieki, arhitekti un citi viesi, kuri ilgāk nekā desmit gadu laikā piedalījušies koncertzāles tapšanā, ieguldot savus darbu un idejas, kā arī atbalstot ar politiskiem un finansiāliem lēmumiem, pavēstīja Ķēde.
"Lielā dzintara" lielās zāles atklāšanas koncertā skanēs Liepājas simfoniķa Agra Engelmaņa pirmatskaņojums "Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim" un latviešu komponista Ērika Ešenvalda "Ceturtais Liepājas koncerts" klarnetei un orķestrim. Koncerta otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena 9.simfonija. Atskaņojumā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris (VAK) "Latvija".
Ņemot vērā, ka koncertzāle tapusi, pateicoties Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, un tā iecerēta kā nozīmīgs visa Baltijas reģiona mūzikas centrs, atklāšanas koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, VAK "Latvija" un Kurzemes apvienotais koris muzicēs kopā ar starptautisku solistu kvartetu - soprānu Elizabeti Stridu (Elisabet Strid) no Zviedrijas, lietuviešu mecosoprānu Jovitu Vaškevičūti (Jovita Vaškevičiūte), igauņu tenoru Mati Turi, un basbaritonu Egilu Siliņu, sacīja Ķēde. Ērika Ešenvalda Ceturtā Liepājas koncerta klarnetei un orķestrim solists būs Ints Dālderis.
Jau vēstīts, ka sestdien, 17.oktobrī, un svētdien, 18.oktobrī, atklāj koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzāli, bet 30.oktobrī atklās Eksperimentālo skatuvi.
Pamatakmens būvei tika ielikts 2013.gada oktobrī. Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas kopsummā ir 30,3 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
