Pūce apturējis Salacgrīvas novada pašvaldības teritorijas plānojumu

J. Pūce: “Ministrija, veicot savus pienākumus pašvaldību pārraudzībā, konstatējusi virkni normatīvo aktu pārkāpumus Salacgrīvas novada pašvaldībā, kur pieņemti sabiedrībai nozīmīgi lēmumi, neievērojot normatīvajos aktos noteikto. Piekraste ir ekoloģiski jutīga teritorija ar īpašu kultūrvēsturisko mantojumu,  tā ir sabiedrības īpaši pieprasīta rekreācijas vajadzībām un individuālajai apbūvei, kur saduras privātās un publiskās intereses, kā arī vides aizsardzības intereses. Tāpēc Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā esošo ciemu robežu apstiprinājums ir deleģēts ministrijai. Neizpildot Aizsargjoslu likuma prasību, tiek radīta nevajadzīga spriedze, kas var rezultēties ar tiesas procesu. Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu, ir bijusi nekompetenta, pavirša un, iespējams, raisījusi aizdomas par likuma normu neievērošanu vai to interpretāciju.”

Salacgrīvas teritorijas plānojums apstiprināts 2020.gada 19.februārī un līdz 2020.gada 5.maijam to bija iespējams apstrīdēt. Ministrijā tika saņemti privātpersonu iesniegumi un 2020.gada 5.maijā pašvaldība tika informēta, ka Salacgrīvas teritorijas plānojums tiks izvērtēts un līdz turpmākam ministrijas lēmumam tas nav īstenojams.

Ministrija, izvērtējot Salacgrīvas teritorijas plānojumu, konstatēja virkni būtisku neatbilstību normatīvajiem aktiem – gan no procesa viedokļa, gan saturiski.

Salacgrīvas novada pašvaldība pati un bez ministrijas apstiprinājuma un piekrišanas diviem ciemiem, Lāņu un Lembužu ciemiem, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, mainījusi robežas. Salacgrīvas novada teritorijas plānojumā pēc ceturtās redakcijas publiskās apspriešanas ir veiktas izmaiņas, kas nevar tikt uzskatītas par redakcionālām, jo tās var skart privātpersonu tiesiskās intereses. Pašvaldībai bija jāpieņem lēmums par plānojuma pilnveidošanu un  jāveic atkārtota publiskā apspriešana.

Ministrija secinājusi, ka starp teritorijas plānošanas sasitošajām daļām – apbūves noteikumiem un grafisko daļu – pastāv pretrunas, līdz ar to projektu īstenotājiem atsevišķu uzdevumu īstenošana var tikt apgrūtināta vai nebūt saistoša. Piemēram, daļa indeksēto apakšzonu un teritorijas ar īpašiem noteikumiem nav attēlotas grafiskajā daļā.  

Secināts, ka vienā no dokumentiem uzrādīts centralizētās ūdensapgādes izbūves projekts, bet citā tas netiek uzrādīts, līdz ar to teritorijas plānojums ir maldinošs un var izrādīties, ka nav saistošs projekta izstrādātājiem. Ministrijā secināts, ka normatīvajiem aktiem neatbilst pašvaldības izvirzītās prasības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ierīkošanai, proti, noteikt, ka pieslēgšanās centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir obligāta var tikai tad, ja pieguļošajā ielā jau ir centralizētie tīkli.

Nav ievērots Ministru kabineta noteikumos par normatīvo aktu izstrādi noteiktais, proti, normatīvajā aktā nedublē augstāka juridiskā spēka regulējumā noteiktās normas. Salacgrīvas novada pašvaldības apbūves noteikumos  ietvertas arī tādas normatīvo aktu normas, kas ir zaudējušas spēku, vai tās patvaļīgi interpretētas. Piemēram, ka sarkanās līnijas nosakāmas zemes ierīcības projektā vai būvprojektā, vai pieprasot būvniecības dokumentācijas nepieciešamību un saskaņojumu būvvaldē.

Tāpat ministrija vērsusi uzmanību, ka Salacgrīvas novada pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā uzsāka ar  septiņu mēnešu nokavēšanos.

Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam. Konstatētās Salacgrīvas novada teritorijas plānojuma neatbilstības normatīvajiem aktiem nevar radīt šī svarīgā plānošanas dokumenta leģitimitāti.