Seniori krīzes laikā apgūst jaunas iemaņas
Pandēmijas laikā 70% Latvijas iedzīvotāju ir iemācījušies ko jaunu un gatavi šīs prasmes un zināšanas izmantot arī pēc Covid-19 krīzes, liecina Norstat pētījums sadarbībā ar "Tele2".
Trīs galvenās iemaņas un atziņas, kuras daudzi turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un atteiksies no luksusa lietām (20%). Krīzes laikā iegūtās zināšanas, kas noderēs arī nākotnē, visvairāk novērtē vadītāji (92%) un seniori (86%).
Novērtē videozvanus
“Līdz šim vairākas sociālās grupas, piemēram, seniori, neizjuta īpašu vajadzību un vēlmi iemācīties maksāt rēķinus un veikt pirkumus internetā vai izmantot videozvanu saziņai ar radiniekiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē šī vajadzība kļuva pavisam īsta, un, kā redzams, mēs visai ātri spējām pielāgoties radikālām izmaiņām ikdienas dzīvē,” norāda ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.
Katrs piektais pensionārs šajā laikā izmanto "WhatsApp" videozvanu, lai sazinātos ar tuviniekiem. Tas nozīmē, ka ar aktīvu publisko institūciju darbību pastāv labas iespējas veicināt vēlamu prasmju apgūšanu arī nākotnē, kam būs ne tikai ekonomiski ieguvumi.
Trešdaļa tomēr stāv uz vietas
“Tomēr šeit ir arī viens zināms riska faktors. Proti, ir arī jāapzinās, un to parāda arī pētījuma dati, ka daļai sabiedrības jeb 30% pandēmijas laikā ikdiena nav būtiski mainījusies un viņi nav apguvuši jaunas iemaņas. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties dažādām uzņēmējdarbības un klientu apkalpošanas formām, šī sabiedrības daļa nākotnē var saskarties ar jauniem izaicinājumiem, tāpēc šim jautājumam noteikti ir jāpievērš uzmanība jau tagad,” atzīst Šuvajevs.
Pētījums atklāj, ka seniori daudz biežāk nekā citas sabiedrības grupas norāda uz to, ka nākotnē aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas, daudz biežāk sazvanīsies ar radiniekiem, izmantojot videozvanu, arī meklēs izklaides iespējas internetā. Jaunieši un vidējā paaudze savukārt daudz izteiktāk nekā citas grupas turpinās sportot mājās un izmantos tiešsaistes kursu iespējas.
“Gribētos cerēt, ka mēs no šīs krīzes ne tikai kā labās lietas paņemsim līdzi praktiskās iemaņas, kas ļāva mums strādāt un mācīties attālināti, bet tā arī liks mums pārvērtēt cilvēcīgās lietas. Ne velti mūsu pētījuma dati rāda, ka pirmais, ko vismaz 60% cilvēku darīs pēc krīzes ierobežojumu beigām, ir satiks ģimenes locekļus un draugus,” piebilst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.
Pieredzes stāsti:
Iemācījies taupīgu dzīvesveidu
“Esmu no jauna iemācījies taupīt naudu, jo nav nekādu blakus ienākumu – jādzīvo no pensijas. Nepērku tagad apģērbu, negatavojos iegādāties jaunu mašīnu, būvēt jaunu māju. Uz ēšanas rēķina gan nevar ietaupīt, jo paēst gribas katru dienu. Es tagad esmu Garciemā Carnikavas novadā, kur manai ģimenei ir dārzs un māja. Pļauju zāli, rušinos pa dārzu, skatos, kas izdīdzis, kas jāapgriež, kas jāparetina.
Būs jāizdara viens labs darbs – uz Gulbeni, kur atrodas pudeļu muzejs, jāaizved mana 300 interesanto pudeļu kolekcija. Man ir trīs mazbērni, un visiem vienlaikus norit stundas attālināti. Es gluži nefilmēju viņu nodarbes, bet piedalos ar konsultācijām.”
Galvenais – nenolaist rumpi!
“Sācies brīnišķais puķu ziedēšanas laiks, un es bieži eju dārzā, cik vien varu, baudu svaigu gaisu. Cilvēkos gan neeju, jo manējie teic, ka esmu lielajā riska grupā. Daudz lasu, skatos televizoru, risinu krustvārdu mīklas. Internetā gan nekādus koncertus un teātra izrādes neskatos, jo gluži vienkārši man tā nav un neprotu rīkoties. Radio klausījos aktieri Gundaru Āboliņu, kā viņš lasa Bokačo "Dekameronu", man patīk viņa tembrs un skaidrā balss.
Neko pa šo laiku neiemācījos, bet, risinot mīklas, šķita, ka kļūstu maķenīt gudrāka. Ja es kaut ko gribu darīt, dēls Aivars teic – skaties, cik tev gadu! Mans sunītis Piksītis dzīvojas man apkārt, priecīgs, ka esmu mājās no slimnīcas. Galvenais – nedrīkst nolaisties, nenolaidiet rumpi! Ne tikai fizisko, bet arī garīgo. Turēsimies!”
Dara to, ko prot
“Esmu sapratusi, ka šis laiks ir domāts pārdomām, kā sevi pilnveidot. Tas nozīmē – strādāt. Visu laiku mana saimniecība attīstās, un uzsveru, ka vienmēr ir jābūt naudiņai neparedzētiem izdevumiem – šis laiks mums daudz ko pamācīja. Būt pazemīgiem, jo, ja esi bagāts, pēkšņi arī vari kļūt nabags. Vajag atcerēties, ka nekad nevajag aizņemties naudu.
Liels prieks, ka uz tālieni aizbraukušie latvieši atbraukuši atpakaļ uz dzimteni. Cilvēki meklē laukos iespējas, man pat sešas ģimenes zvanīja, vai nevaru dot darbu. Saku gan nē, jo saimniecība ir neliela.
Ar datoru gan darboties nemāku, bet daru, ko protu. Rucavnieki un aizputnieki mani uzrunāja – būs projekti par ārstnieciskajām tējām un zedeņu žogiem. Bija no Kuldīgas ģimene atbraukusi – vēlējās redzēt, kā es darbojos ar tējām. Viņiem pieder zeme – gribēja dzirdēt manus ieteikumus. Kā es domāju, tā es dzīvoju. Vienmēr tikai ar mazumiņu. Ja būsi godīgs un atvērts un tiešām labi strādāsi, tevi vienmēr pamanīs.”
