Uztura devējam jārēķinās ar neplānotiem izdevumiem
"Man ir radiniece, kurai nav bērnu, un viņa piedāvā man ar viņu noslēgt uztura līgumu pie notāra. Pirms līguma noslēgšanas man ir radušies vairāki jautājumi. Ja mana radiniece nākotnē vēlēsies saņemt aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, tad kāda naudas summa man būs jāmaksā par viņas uzturēšanu tajā? Vai man kā uztura devējai var nākties pilnībā segt uzturēšanas maksu, ko ir noteikusi šī institūcija? Vai man kā uztura devējai ir tiesības saņemt arī pašvaldības finansiālo palīdzību, lai apmaksātu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā uztura ņēmējas saņemtos pakalpojumus?" žurnālam "Likums un Taisnība" vaicā jelgavniece Katrīna.
Atbild Sandra Jakušenoka, zvērināta notāre:
Noslēdzot uztura līgumu, jāņem vērā, ka uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja, bet ne ar uztura devēja nāvi. Tādējādi nevienam no līguma slēdzējiem nav zināms, cik ilgi nāksies pildīt uztura līguma saistības un kāda var izvērsties situācija pēc uztura līguma noslēgšanas, tostarp var mainīties gan uztura ņēmēja, gan uztura devēja materiālais un veselības stāvoklis.
Atbildēt uz jautājumu viennozīmīgi nevar, jo tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principus nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību saistošie noteikumi.
Jebkurā gadījumā apstākļi tiek vērtēti tajā brīdī, kad tie radušies, un grūti prognozēt, kā var mainīties vienas vai otras puses situācija. Ja uztura devējs uzņemas uztura došanas pienākumu, viņam, manā ieskatā, jārēķinās ar faktu, ka var nākties piedalīties izmaksu segšanā par uztura ņēmējas aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.
Egita Veinberga, Jelgavas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece:
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pants nosaka, ja persona pieprasa pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus, pašvaldības sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem.
Saskaņā ar likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta. Līdz ar to katra pašvaldība kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka savos saistošajos noteikumos.
Jelgavas pilsētā valsts, Eiropas Sociālā fonda projekta Atver sirdi Zemgalē un Jelgavas pilsētas pašvaldības finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu – veidus, apjomu, piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību nosaka pašvaldības 2018. gada 22. marta saistošie noteikumi Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 299 Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja ir noslēgts uztura līgums, tad uztura ņēmējs nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu, cita starpā trūcīgas personas statusu nepiešķir arī tad, ja persona sešu mēnešu periodā ir uzdāvinājusi savu nekustamo īpašumu citai personai.
Civillikuma trīspadsmitās nodaļas trešajā apakšnodaļā (2096.–2106. pants) ir noteikts Uztura līguma tiesiskais regulējums.
Iesakām Uztura līgumu slēgt pie notāra, jo notārs, uzklausot līgumslēdzēju vēlmes attiecībā uz vēlamo darījumu, sagatavos dokumentu, kā arī izskaidros darījuma tiesiskās sekas atbilstoši konkrētajam gadījumam.
Komentēt konkrēto gadījumu nebūtu korekti, jo sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību sniedz, izvērtējot katru konkrēto gadījumu atsevišķi, vadoties no normatīvajiem aktiem un no personas vajadzībām konkrētajā situācijā un brīdī.
Pirms slēgt uztura līgumu, personai jāizvērtē savas iespējas pildīt uztura līguma nosacījumus, jo līgums uzliek pienākumus līdzējiem, bet ne valstij vai pašvaldībai.
No likuma
Civillikuma 2098. pants nosaka: “Ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana. (..) Ja par uztura daudzumu nav tiešas norunas, to noteic tiesa, ņemot vērā uztura saņēmēja dzīves apstākļus un to, kādu vērtību saņēmis uztura devējs.”
