LM: atbalsts nabadzīgākajiem ir jāpalielina, taču jāievēro samērīgums pret strādājošo ienākumiem

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka revīzijas secinājumi noteikti būs noderīgi turpmākajā darbā sociālās atstumtības un nabadzības situācijas analīzei, mērķu un rezultātu definēšanai, gan starpnozaru sadarbības un sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanas pilnveidošanai. Vienlaikus pēdējā gada laikā pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas pieņemta virkne lēmumu situācijas uzlabošanai:

“Esam panākuši papildus finansējuma piešķiršanu, lai palīdzētu tieši nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām – celta minimālā vecuma un invaliditātes pensija, palielināts sociālā nodrošinājuma pabalsts, aizvien turpinās darbs pie minimālo ienākumu sistēmas pārveides. Iespēja palīdzēt trūcīgākajiem cilvēkiem vistiešākajā mērā ir atkarīga no kopējā valsts labklājības līmeņa un sabiedrības izpratnes par nepieciešamību maksāt nodokļus.”

Sociālās iekļaušanas politika ir horizontāla politika, Labklājības ministrijai ir noteikta koordinējošā funkcija, bet darbības veicamas un rezultāti atkarīgi no dažādu nozaru ministriju izpratnes un īstenotajiem pasākumiem, tādēļ revīzija ir nozīmīga arī no šāda aspekta, jo revīzijas ietvaros apskatīti arī citās nozarēs īstenoto pasākumu iespējamā ietekme uz šo horizontālās politikas jautājumu.

Situāciju nabadzības jomā un mērķu sasniegšanu būtiski ietekmē arī izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība, pieejama un adekvāta mājokļa trūkums, sabiedriskā transporta pieejamība, vides ne/pieejamība, kā arī sabiedrības aizspriedumi, emocionālā un fiziskā vardarbība, un arī individuālais prasmju, fizisko spēju un psiholoģiskās labbūtības faktoru kopums. Tādējādi Labklājības ministrijas ekspertu skatījumā sociālās atstumtības un nabadzības problemātiku ietekmē pat vēl plašāks faktoru kopums nekā apskatīts revīzijā.

Ministrija piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka visaptverošs izvērtējums par valsts un pašvaldību nodrošināto atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām ir būtisks, lai izdarītu secinājumus par izlietotā finansējuma un sniegtā atbalsta mērķētību, kā arī vērtētu esošā atbalsta pārskatīšanas nepieciešamību. Izvērtējums tiek veikts, kā arī arvien tiek meklētas iespējas to veikt vēl precīzākā veidā.

Tāpat Labklājības ministrija piekrīt secinājumam, ka arvien jāpilnveido pašvaldību izpratne par sociālās vides izpēti un sniegtā atbalsta korektu uzskaiti, jo pašvaldībām ir īpaši būtiska loma nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanā. Pašvaldību nodrošinātajam atbalstam ir jābūt vērstam uz iedzīvotāju sociālajām problēmām un to faktiskajām vajadzībām. Brīvprātīgās iniciatīvas var tikt īstenotas pēc tam, kad ir nodrošinātas pamatvajadzības.

Vienlaikus Labklājības ministrija piesardzīgi vērtē Valsts kontroles pausto ierosinājumu pārskatīt universālo pabalstu likvidēšanas iespēju, tā vietā ieviešot ienākumos testētu pabalstu sistēmu, mērķējot to tikai uz tiem, kuriem tas vairāk ir nepieciešams. Labklājības ministrijas ieskatā tas var radīt risku, ka var samazināties cilvēku centieni uzlabot savu ienākumu situāciju, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzrādīt patiesos ienākumus. Arī ienākumu testēšanā balstīts pabalsts nebūs tik liela apmēra, lai nodrošinātu visas cilvēka vajadzības, tādēļ darbā gūtajiem ienākumiem jābūt par pamata ienākumiem vajadzību nodrošināšanai. Tādēļ valsts atbalstam ir jābūt tādam, lai saglabātu iedzīvotāju motivētu iesaisti darba tirgū, ar mērķi gūt pastāvīgus un patstāvīgus ienākumus, mazinot atkarību no valsts un pašvaldību pabalstiem.

Labklājības ministrija kopumā novērtē Valsts kontroles sniegtos ieteikumus sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanas pilnveidošanai un saskata to pievienoto vērtību sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanā. Labklājības ministrija turpinās iesākto darbu, lai virzītos uz minimālo ienākumu sistēmas pilnveidošanu atbilstoši Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu un saskaņā ar Valdības deklarācijā izvirzītājiem mērķiem un noteiktajiem uzdevumiem. Daļa ieteikumu ieviešana būs atkarīga no pieejamajiem cilvēkresursiem un tiks veikti atbilstoši Labklājības ministrijas kompetencei, kā arī ņemot vērā uzstādījumu par mazu un efektīvu valsts pārvaldi.

Valsts kontroles sniegtie ieteikumi tiks rūpīgi izvērtēti, iekļauti diskusijās ar iesaistītajām pusēm, lai rastu labākos risinājumus to ieviešanai.