Viedoklis: vasara daudzīvokļu mājas pagalmā vai nometnē?
2020. gada 7. maijā Ministru kabinets lēma pagarināt ārkārtējo situāciju Latvijā līdz 2020. gada 9. jūnijam, vienlaikus atbalstot vairāku ierobežojošu pasākumu atvieglošanu attiecībā uz mācību procesu un sportošanu. Šie lēmumi būtiski ietekmē arī salīdzinoši šauro nozari – nometņu rīkotājus, kuriem šobrīd jāpieņem lēmums – pārtraukt darbību vai turpināt darbu pie vasaras nometņu rīkošanas, stāsta portāla e-nometnes,lv vadītāja Ilze Zvaune.
Kas un kāpēc rīko bērnu nometnes?
Bērnu nometņu rīkošanai ir sezonāls raksturs un, kā darbības nozare, tā ir gana specifiska. Nepietiek ar ideju un labu gribu, lai nometni būtu iespējams sarīkot atbilstoši likumdošanas prasībām. Piemēram, ir virkne noteikumu, kas ietekmē higiēnas prasības nometnēm, lai būtu iespējams saņemt atļauju tās rīkot. Un, kurš gan vecāks nepiekrīt, ka higiēnas prasību ievērošana ir būtiska bērna drošībai nometnē? Tāpat uzskata arī nometņu rīkotāji, kuru mērķis ir ne vien emocionāli piepildīt Jūsu bērna vasaru, bet arī sarīkot to maksimāli drošā vidē.
Ņemot vērā, ka nometņu rīkošanai ir sezonāls raksturs, šis nav uzņēmējdarbības veids, kas nometņu rīkotājiem garantētu stabilus ienākumus gada garumā. Latvijā arī nav izteikti lielu uzņēmumu, kas dominētu šajā nozarē. Nometnes parasti rīko entuziasti, kuru sirdsdarbs ir bērni un radošas aktivitātes.
Kāpēc vecāki sūta bērnus uz nometnēm?
Vasara ir bērna brīvais laiks, kurā bērnam ir jāatpūšas, jāuzkrāj spēki ziemai un galu galā – jābauda bērnība. Bieži vien tā aizrit pilsētā. Pirms pandēmijas vecāki bija priecīgi, ja bērns datorspēļu vietā izvēlējās doties pagalma piedzīvojumos ar vienaudžiem vai apciemoja radus laukos. Lieliski, ja vecākiem ir īpašums laukos vai vecvecāki gatavi pieskatīt mazbērnus, bet, diemžēl, ne visiem šādas iespējas ir.
Šobrīd klāt nācis vēl kāds būtisks apstāklis – emocionālā spriedze. Nereti tieši mammas ir tās, kas krīzes laikā uzņēmušās rūpes gan par mājmācību, gan emocionālo labsajūtu, paralēli atrodoties attālinātās darba attiecībās. Neziņa un bailes ir nogurdinājušas mūs visus. Mazākie bērni vēlas satikt draugus, skrieties ar skrejriteņiem un krāsot ar krītiņiem uz asfalta! Vecvecāku apciemojumi ir aizliegti. Neraugoties uz brīdinājumiem, bērni apciemo viens otru un pieskandina lielpilsētu pagalmus. Rodas jautājums: “Kas ir labāk – nedēļu pavadīt kontrolētā un drošā vidē – nometnē, ļaujot atpūsties arī vecākiem, vai satikt draugus daudzīvokļu mājas pagalmā?”
Vai vecāki šobrīd apsver iespēju sūtīt bērnu uz nometnēm?
Biedrība "Dzīves kvalitātes studija "FunA"” aprīlī veica aptauju ar mērķi noskaidrot vecāku viedokli par nometņu nepieciešamību šajā vasarā. 86% respondentu apstiprināja gatavību sūtīt atvasi uz nometni šajā vasarā un 15,5% respondentu vēlētos, lai nometne notiktu jau jūnijā, 53,8% vēlas, lai nometne notiktu jūlijā, bet 23,1% gribētu bērnu uz nometni sūtīt augustā.
Vai nometņu rīkošana šovasar ir apdraudēta?
Esošie noteikumi, kuru redakcija būs spēkā līdz pat vasaras sākumam, būtiski apdraud nometņu rīkošanu. Pirmkārt, nav iespējams sarīkot bērnu nometni, kurā tiktu ievērota dalībnieku distancēšanās 2m. Būsim godīgi – šādi tiek zaudēta nometnes jēga un mērķis – socializācija. Arī ierobežojums – 25 dalībnieki, kaut arī teorētiski ir izpildāms, tomēr ierobežo iespēju sarīkot kvalitatīvu nometni par vecākiem pieņemamu cenu. Telpu īre, kvalitatīvs un jēgpilns nometnes saturs, ēdināšana, nometnes atbalsta personāls – šīs ir tikai dažas no pozīcijām, kas veido nometņu rīkotāju izmaksas. Un skaidrs – mazāk dalībnieku nozīmē, ka nometņu cena būs augstāka.
Ierosinājumi no nometņu rīkotājiem
Esam aptaujājuši nometņu rīkotājus un apkopojuši viņu ieteikumus, lai vēl paaugstinātu jau tā augstās drošības prasības nometņu rīkotājiem. Ja atbildīgās institūcijas šo ņems vērā, lemjot par nometņu rīkošanas atļaušanu, ticam, ka tie palīdzētu mūsu bērniem šovasar satikties!
Pirmkārt, nometņu rīkotāji uzskata, ka vecākiem būtu jāiesniedz dienas nometnes rīkotājiem apliecinājums par bērnu veselības stāvokli, līdzīgi, kā šobrīd vecāki iesniedz izziņas pirmsskolas izglītības iestādēm. Savukārt, bērna dalībai diennakts nometnē, vecākiem būtu jānoformē ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli 7 līdz 10 darba dienas pirms nometnes sākuma.
Otrkārt, jāatļauj nometnēs vienkopus pulcēties līdz 45 bērniem bez distances ievērošanas. Nometņu rīkotāji uzskata, ka šāda bērnu skaita pulcēšanās vienkopus, turklāt lielākoties pavadot laiku svaigā gaisā un esot fiziski aktīviem, ir daudz drošāka, kā bērnu atrašanās daudzīvokļu māju pagalmos.
Treškārt, valdībai jau šobrīd jāpieņem lēmums vai šovasar atļaut rīkot nometnes. Sagatavošanās nometnei ir laikietilpīga jo rīkotājiem jāsaņem virkne atļauju no valsts iestādēm, tajā skaitā Pārtikas un veterinārā dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, pašvaldības, kurā noris nometne u.c. institūcijām. Ievērojot valstī noteikto atļauju saskaņošanas kārtību, tas aizņem zināmu laiku.
Šobrīd cīņu par izdzīvošanu piedzīvo daudzas un dažādas nozares. Lai arī visi esam pelnījuši atbalstu, tomēr nevaram visus mērīt ar vienu mērauklu. Ja individuāla pieeja ir jautājumiem par eksāmeniem, sporta klubiem un kafejnīcām, tad individuāli jāskata arī jautājumi par nometnēm. Arī šajā nozarē ir mazie spēlētāji, kas klusi beigs savu darbību, protams, neradot lielus zaudējumus ekonomikai, bet mūsu bērnu attīstībai gan.
