Ārkārtējo situāciju valstī varētu arī saglabāt
foto: LETA
SIA "Rīgas satiksme" speciāli organizēto bezmaksas autobusu vadītāji spectērpos pie lidostas "Rīga", kur gaida pasažierus, kas atlidojuši ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" repatriācijas reisu no Oslo Norvēģijā, lai nogādātu pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietām.
Sabiedrība

Ārkārtējo situāciju valstī varētu arī saglabāt

Jauns.lv / LETA

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ārkārtējo situāciju valstī varētu arī saglabāt...

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Vienlaikus Kariņš pauda prognozi, ka 12.maijs, visticamāk, nebūs ārkārtējās situācijas beigu datums, taču no šī datuma "pakāpeniski sāks atviegloties viens otrs ierobežojums, kas šobrīd ir vietā".

Ministru prezidents arī klāstīja, ka turpmāk, lemjot par ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, valdība ik pēc četrām nedēļām varētu vērtēt četrus kritērijus - epidemioloģisko situāciju valstī, veselības aprūpes sistēmas spēju tikt galā ar aktuālajiem izaicinājumiem, epidemioloģisko situāciju ārvalstīs, kā arī konstatēto saslimšanas gadījumu izsekojamības iespējas.

"Turpināt spēt to visu kontrolēt kā līdz šim arī pēc [atsevišķu ierobežojumu] "atvēršanas" - tas ir tas mūsu mērķis. Es domāju, ka mēs to varēsim. Būs ļoti svarīgi, lai visa sabiedrība kopā strādātu, jo līdz šim mēs esam noturējušies, pateicoties sabiedrības ļoti aktīvai un apzinīgai līdzdalībai," uzsvēra Kariņš.

Jautāts, vai patlaban izskatās, ka Līgo svētku svinēšana plašās kompānijās šogad tomēr varētu izpalikt, Kariņš atbildēja, ka tas vēl īsti nav skaidrs, bet konkrētāku atbildi uz šo jautājumu varēs sniegt pēc 7.maijā gaidāmās Ministru kabineta sēdes, kurā valdības pārstāvjus ar savu redzējumu par situāciju iepazīstinās medicīnas speciālisti.

Vienlaikus Kariņš atzina, ka publisku pasākumu rīkošanas aizliegums būs viens no pēdējiem, kas tiks atcelts, tāpēc patlaban tiekot strādāts pie atbalsta pasākumiem radošo profesiju un izklaides industrijas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers.

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.