NA aicina no potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loka izslēgt “ofšorus”

Priekšlikums pašreizējā redakcijā noteiktu, ka no iespējamo valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības, kas ir Latvijā reģistrētas juridiskas personas, kurās vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiska persona vai personu apvienība. Šāda tā saucamā “ofšora” definīcija izmantota arī Publisko iepirkumu likumā.

Par “ārzonām” uzskatāmas valstis Publisko iepirkumu likumā minētās definīcijas tvērumā.

Aptuveni 17% Latvijas kopējā iekšzemes kopprodukta veido publiskais iepirkums. Ņemot vērā, ka tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi, un arī par ārkārtas situācijas laika investīcijām no valsts puses caur nodokļu atvieglojumiem un citiem finanšu instrumentiem “atbildīga” būs visa sabiedrība, NA ieskatā valsts uzdevums ir nodrošināt šo līdzekļu caurspīdīgu un godīgu izlietojumu. Mēs nedrīkstam ar valsts kopējiem līdzekļiem finansēt negodīgu uzņēmēju biznesu, to uzņēmēju, kuri nav piedalījušies kopīgajā valsts būvēšanā līdz šim, lai tikai tie varētu pēc tam turpināt caur “ofšoriem” optimizēt savus nodokļu maksājumus.

Kā uzsver priekšlikuma sagatavotājs, 13. Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, atbalsta sniegšana ārzonās strādājošiem uzņēmumiem būtu nepareizs signāls un daudziem šķiet fundamentāli negodīgs, vienlaikus demotivējot daudzus arī turpmāk godprātīgi maksāt nodokļus: “Tāpat kā ikdienā, arī krīzes apstākļos Latvijas interesēs ir caurskatāma finanšu līdzekļu plūsma un paredzami nodokļu ieņēmumi, un šīs prioritātes sakrīt ar kopējo Eiropas Savienības nostāju pret zemo nodokļu valstīm un trešo valstu investīcijām. Tāpat kā publisko iepirkumu regulējumi, arī ārkārtas situācijā sniegtais valsts atbalsts ir visu interesēs – no tā iegūst ne tikai uzņēmumi, kas saņem atbalstu, bet arī visa sabiedrība kopumā iegūst no stimulētas ekonomiskās aktivitātes, pie nosacījuma, ka šī atbalsta saņēmēji ir caurskatāmi un maksā nodokļus.”

Kā norāda Nacionālā apvienība, ja zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju personas veic saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, pastāv grūtības iekasēt nodokļus par Latvijā gūtajiem ienākumiem, jo bieži vien ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nepastāv informācijas apmaiņa un administratīvās sadarbības mehānisma, kā arī uzņēmumu faktiskie īpašnieki, likumiskie pārstāvji vai patiesā labuma guvēji bieži nav zināmi. Šādos gadījumos pastāv iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas un šīs personas, salīdzinot ar Latvijas un citu valstu, ar kurām Latvijai ir noslēgtas nodokļu konvencijas un nodrošināta savstarpējā administratīvā palīdzība, rezidentiem, ir izdevīgākā stāvoklī. Liegums šādiem uzņēmumiem saņemt atbalstu no valsts arī krīzes laikā nodrošinās vienlīdzīgas pozīcijas un taisnīguma principu ievērošanu.

Rihards Kols arī norāda: “Mērķis nav kādam ko atņemt, ierobežot vai nedot. Bet, ja mūsu prioritātes, kā daudzviet minēts, tiešām ir korupcijas apkarošana, taisnīga nodokļu sistēma un rūpes par godīgo uzņēmumu stimulēšanu, ir jānosaka liegums ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem jeb “ofšoriem” pretendēt uz valsts sniegto vai garantēto atbalstu ārkārtējās situācijas apstākļos.”

Paredzēts, ka šo priekšlikumu vēl šonedēļ izskatīs īpašā Finanšu ministrijas darba grupā.