“Piens bija, ir un būs,” piensaimnieku pārstāvis par Covid-19 postu un valsts atbalsta nozīmi

Saskaņā ar valdības apstiprinātajiem Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajiem normatīviem, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji Covid-19 krīzes laikā kopumā saņems atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā.

Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 milj. eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.

Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.

Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.

Govis nevar neizslaukt

Runājot par piensaimnieku darbības specifiku, savienības vadītājs skaidroja, kādēļ saražotā piena apjomu nevar grozīt un pielāgot, ņemot vērā krīzes radītās izmaiņas tirgos: “Govs ir dzīva radība. Viņu noteiktajās dienās ir jāizslauc un piena apjoms ir, kāds viņš ir.”

Šolks arī piebilda, ka, līdzīgi kā tas ir citās tautsaimniecības jomās, šobrīd īpaši cieš tie piensaimnieki, kuri līdz šim aktīvi nodarbojušies ar eksportu.

“Eksports ir sarucis, nevaram, kā ierasts, nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību. No tā izriet, ka uzņēmumi, kas iepriekš ir bijuši eksporta veiksmes stāsti, šobrīd arī proporcionāli cieš visvairāk,” telefonsarunā pauda piensaimnieku pārstāvis.

Šolks norādīja, ka Latvijas piensaimnieki eksportējuši uz aptuveni 100 valstīm, tostarp tādiem ārpus Eiropas Savienības esošiem tirgiem kā Izraēla, Apvienotie Arābu Emirāti, ASV un Kanāda.

“Atbalsts ir ļoti laikā un vietā”

“Eksports sācis sarukt pavisam nesen, tādēļ ciparus pašlaik īsti vēl nevar nosaukt, taču atsevišķiem uzņēmumiem eksporta kritums ir pat ap 70%,” piebilda Šolks.

Saskaņā ar viņa teikto, piemēram, eksportā nepārdotas palikušas ap 250 tonnas Latvijā saražota siera. Papildus tam situāciju apgrūtinot arī spiediens no lielajiem tirgotājiem, kas mudina samazināt saražoto produktu cenas.

“Atbalsts ir ļoti laikā un vietā. Summa, protams, nav īpaši liela, taču ir būtiska. Es arī pieļauju, ka šī ir starpsumma. Neviens jau vēl nezina, kas īsti notiks nākotnē,” apgalvoja Šolks.

Viņš skaidroja, ka uz valdības finansiālo pabalstu varēs pretendēt tie piensaimnieki, kam ir attiecīgs krājumu izmaksu pieaugums vai apgrozījuma sarukums.

Kādi atbalsta pasākumi paredzēti?

ZM izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kopumā plānots 45,5 miljonu eiro atbalsts un noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus:

1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnija mēnesim samazināsies par 20% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.

Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesī” informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.

Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.

Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.

Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.

2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.

Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.

Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.

3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.

Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.

Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 000 eiro.