Koronavīruss Latgalē: Rēzekne mainās līdz nepazīšanai, Sakstagalā šūnas sajauc ar sūnām

Kamēr vēl pandēmijas uzliktie ierobežojumi nav atcelti, ikviens kopā ar tikko radītu audiogidu “Senās Rēzeknes pēdās” var doties individuālā pastaigā pa pilsētas Latgales sirdī skaistākajām un vēsturiskajām vietām. Bet laikā, kad vecāki, iespējams, ceļo pa Rēzeknes senajām ieliņām, viņu bērni mokās ar mājmācības uzdevumiem. Un sanāk arī viens otrs kuriozs, uzdevumu tekstā šūnas sajaucot ar sūnām, bet miežus ar mežu.

Daugavpils no latviešu apdzīvotās Harbinas saņem sejas maskas

No latviešiem vislabāk zināmās Ķīnas pilsētas – Harbinas Mandžūrijā, kur aizpagājušā gadsimta beigās dzelzceļu būvēt devās desmitiem latviešu inženieru un tehniķu un kur līdz pat pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumam bija salīdzinoši liela latviešu kopiena pat ar savu skolu un citām biedrībām, Daugavpils saņēmuši humāno palīdzību – 1800 sejas aizsargmaskas. Tā gan vairāk ir simbolisks, bet tomēr patīkams solidaritātes žests.

Daugavpils pilsētas dome informē: “Arī šoreiz, grūtā brīdī draugi Ķīnā atsaucās un sniedza palīdzību, lai gan situācija arī Harbinā ir sarežģīta”.
 
Daugavpils domes deputāte Līvija Jankovska pauda: „Draudzība un sadarbība starp Daugavpili un Harbinu ilgst jau vairāk nekā 17 gadus. Šajā laikā esam centušies iepazīt mūsu tautu kultūru un vēsturi. Apmainījušies pieredzē par pilsētsaimniecības, uzņēmējdarbības veicināšanas, tūrisma attīstības, izglītības un veselības aizsardzības jautājumiem. Esam pateicīgi mūsu Harbinas draugiem par viņu izrādīto solidaritāti un sniegto atbalstu šajā, visā pasaulē sarežģītajā laikā. Viņu atsūtītās sejas aizsargmaskas lieti noderēs mūsu Bērnu poliklīnikai, Zobārstniecības poliklīnikai, Reģionālajai slimnīcai un Daugavpils Universitātei nepieciešamo veselības aizsardzības pasākumu nodrošināšanai”.

Šodien desmito lielāko Ķīnas lielpilsētu Harbinu ar vairāk nekā 10,6 miljoniem iedzīvotāju latvieši vairāk pazīst kā vietu, kur laurus plūc mūsu pasaulslavenie ledus skulptūru mākslinieki ikgadējā Harbinas Ledus skulptūru festivālā. Savukārt kopš 2003. gada Harbina ir Daugavpils sadraudzības pilsēta.

Rēzeknes galva nokļūst mākoņos

Tas, ka pēc koronavīrusa pandēmijas mēs jaunai dzīvei modīsimies pavisam savādākā pasaulē, jaunā veidolā un ar jaunu apziņu, vistiešākā mērā attiecas uz rēzekniešiem. Nu viņu pilsētas gadu gadiem aprobēto “pilsēta Latgales sirdī” zīmolu rāte nomainījusi pret jaunu vizuālo identitāti.

Tagad pilsētas logotipā dominē burts “R”, kas pēc pašvaldības ieskata liecina par vienojošu stāstu – “par kopību un līdzpastāvēšanu – par seno un mūsdienīgo, par tradicionālo un jauneklīgo, par sirsnību un cīņas sparu”.

Pilsētas logotipa simbols - R burts - sevī šo kopību apvieno. Daļu logotipa veido krāšņi, tradicionāli dekoratīvi un Latgalei raksturīgi grafiskie simboli, kas citē pilsētvidē un arhitektūrā sastopamās formas un saspēlējas ar mūsdienīgu, skaidru lakonismu, stāstot par Rēzeknes pilsētvidei, kultūrai un ikdienai raksturīgo mijiedarbību. Rēzeknes pilsēta laika gaitā vairākkārt spējusi mainīties un “atdzimt”, saglabājot pilsētas raksturu. Jaunā vizuālā identitāte nes sevī pēctecību un ir saglabājusi Rēzeknes pilsētai jau raksturīgos krāsu toņus, tos papildinot un bagātinot. Gan krāsu, gan vizuālo elementu bagātība simbolizē Rēzeknei būtiskas vērtības – līdzpastāvēsšanu un kopību, informē pilsētas pašvaldība.

Jau 2019. gada vasarā sadarbībā ar reklāmas aģentūru “WKND” tika uzsākts darbs pie Rēzeknes pilsētas zīmola stratēģijas izstrādes. Ņemot vērā Rēzeknes pilsētas attīstības tendences, tika pieņemts lēmums pārskatīt pilsētas vēstījumu un vizuālo tēlu, apkopojot vērtības, ko izceļ paši Rēzeknes iedzīvotāji, ar kuriem tika organizētas intervijas un radošās darba sesijas. Jaunā vizuālā pilsētas stratēģija tika apstiprināta domes sēdē un tiks izmantota par pamatu pilsētas komunikācijas koncepcijai.

Ar jauno Rēzeknes stratēģijas zīmolu var iepazīties pat speciālā interneta vietnē: www.rezekneszimols.lv, kā sauklis ir: “Rēzekne ir ar galvu mākoņos un kājām uz zemes./Pilsētā ir drosme īstenot sapņus,/kas ikvienam dod iedvesmu”.

Aicina doties senajās Rēzeknes pēdās

Savukārt tiem, kuri Rēzekni vēlas iepazīt ne tikai, lūkojoties uz dizaineru un reklāmistu izstrādātajiem burtiem un simboliem, laikā, kad aktīva ceļošana ir praktiski apstājusies, nevaram pieteikt ekskursiju vai apmeklēt pasākumus, palīgā nāks mūsdienu tehnoloģijas, kuras izmantojis Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs. Tas aicina doties izglītojošā pastaigā pa pilsētu, lejupielādējot audio gidu.

Ar audio gidu aprīkotais maršruts “Senās Rēzeknes pēdās” ir brīvi pieejams bezmaksas aplikācijā “Qwixi Tour”, un tās lietošanai vajadzīgs vien viedtālrunis un internets. Tā ir iespēja doties patstāvīgā ekskursijā, izvēloties savu pastaigas tempu un interešu objektus, vienlaikus nepalaižot garām izzinošo daļu, kas ir neatņemama ikvienas ekskursijas sastāvdaļa. Aplikācijā ir pieejama ne tikai audio informācija, bet arī fotogrāfijas ar objektiem, kā arī apraksti pie katra objekta, lai tie, kuri nevar noklausīties, var ieraudzīt un izlasīt to, kas viņus interesē.

Maršruts ir izveidots, koncentrējoties uz pilsētas vēsturi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tajā iekļauti gan nozīmīgi objekti, kas vēsta par Rēzeknes vēsturi un  svarīgākajiem notikumiem, kā arī vietējo mākslinieču veidotie vēsturiskie ēku sienu gleznojumi, kas kļuvuši par vienu no pilsētas vizītkartēm. Maršruta garums ir divi kilometri, un tā iziešanai optimālais laiks ir viena stunda. Maršruts sākas pie Latgales Māras pieminekļa, turpinās pa Atbrīvošanas aleju, tālāk iet pa Latgales ielu, nogriežas pa Izraēlas ielu un beidzas Latgales ielā pie katedrāles. Tātad - izmet loku gan pa moderno, gan pa senāko pilsētas daļu.

Miežus sajauc ar mežu, bet šūnas ar sūnu

Kamēr cilvēkiem, kuriem ir vaļa, var doties ekskursijās pa Rēzekni, novada bērniem ir saspringts mācību laiks savās mācību klasēs, kas nu ierīkotas mājās. Rēzeknes novada Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas bērni direktores vietnieces izglītības jomā Anitas Cercenes mudināti izveidojuši fotogaleriju “Mācību klase – mīļākais stūrītis mājās”, kas publicēta novada mājaslapā.

Pedagoģe raksta: “Attālinātais mācību process ir licis mums sakopot visu savu radošo enerģiju, ātri un elastīgi reaģēt uz pārmaiņām. Mācās bērni, mācās pedagogi, mācību procesā piedalās vecāki un vecvecāki. Varam redzēt, ka daudzi skolēni azartiski ķērušies pie uzdevumu izpildes, kas rada patiesu prieku. Bet, protams, lielā mērā tas ir atkarīgs no skolēna individuālās motivācijas un atbildības sajūtas. Attālinātās mācības prasa lielāku skolēnu pašdisciplīnu.

Pārliecināmies, ka attālinātais mācību process nav šķērslis radīt skaistus darbus, sasniegt labus rezultātus. Netrūkst arī kuriozu darbā, kad miežu vietā izveido prezentāciju par mežu, bet šūnas modeļa vietā izgatavo sūnas modeli”.