"Apsveram radikālus risinājumus" Varētu izveidot īpašus mobilos hospitāļus Covid-19 pacientiem
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojuma gadījumā, tiek apsvērti radikāli risinājumi, tostarp arī īpašu mobilo hospitāļu izveidošana sadarbībā ar uzņēmumu "MikroTik", pacientiem, kuri ir atveseļošanās fāzē, otrdien žurnālistiem pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
"Mēs apsveram arī ļoti radikālus risinājumus, proti, tos pacientus, kas nāk no slimnīcām jau atveseļošanās fāzē, varētu ievietot īpaši ierīkotos mobilos hospitāļos," skaidroja ministre.
Izvēlētā ēka, ja gadījumā šāds hospitālis būs jāizveido, esot labi piemērota šādai atveseļošanās slimnīcas izvietošanai, norādīja Viņķele. Tāpat arī notiekot sarunas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par pagaidu hospitāļu izvietošanu, ja tas būtu nepieciešams.
"Tomēr vēlos uzsvērt, ka šādus radikālos scenārijus mēs itin viegli varam nepieļaut, un tā formula ir - pašizolācija, disciplīna, pulcēšanās ierobežojumu ievērošana un iepirkšanās bez liekas uzkavēšanās," uzsvēra veselības ministre.
Tomēr, kā skaidroja Viņķele, šis būtu viens no radikālākajiem risinājumiem. Patlaban Latvijas gatavība lielākam Covid-19 inficēto pieplūdumam ir skaidrojama trīs pakāpeniskos posmos.
Pirmais posms, iekļauj 120 infekcijas pacientu gultu kapacitāti, kuras galvenokārt atrodas Latvijas Infektoloģijas centrā, norādīja ministre, piebilstot, ka "tie ir tie resursi, kas ir pieejami nekavējoties, neveicot nekādus veselības aprūpes pakalpojumu pārplānojumus".
"Lielāks solis, jau diezgan būtiski mainot arī reģionālo slimnīcu darbību, ir 400 gultas," skaidroja Viņķele, norādot, ka tādā gadījumā būtu arī jāpārplāno universitāšu slimnīcu pacientu plūsmas, bet akūto pakalpojumu pieejamība tiktu saglabāta.
"Tāds radikālāks scenārijs būtu, ja ir nepieciešamas 1000 gultas - tas notiktu ar ļoti būtisku hospitalizācijas plānu izmaiņu un citu slimību aprūpes samazināšanu vai ilgāku laiku tam [atveseļošanās procesam]," prognozē ministre.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļa tika konstatēts, ka Latvijā ir parādījušies pirmie gadījumi, kad infekcijas izplatīšanās ceļi nav izsekojami. Vairums valstu šo posmu jau ir izgājušas, piedzīvojot plašāku nekontrolējamu slimības izplatību.
Tomēr, kā pauda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, arī trešais posms varētu būt kontrolējams, sniedzot adekvātu medicīnisku palīdzību.
Savukārt infekcijas ceturto posmu, kad ir pārpildīta medicīnisko iestāžu kapacitāte, Perevoščikova ieskatā var novērst, stingri pieturoties noteiktajām sociālās distancēšanās normām.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
