Centrālā statistikas pārvalde aptaujās iedzīvotājus par dzīves kvalitāti pilsētās
Centrālā statistikas pārvalde sāk aptauju "Dzīves kvalitāte pilsētās", kuras mērķis ir iegūt iedzīvotāju vērtējumu par dzīves kvalitāti Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, pavēstīja statistikas pārvaldē.
Aptaujā atlasītas 6230 no 146 447 adresēm republikas nozīmes pilsētās, izņemot Rīgu. Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri ir saņēmuši Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo vēstuli.
Iedzīvotājiem aptaujā jautās par apmierinātību ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, nodarbinātību, ikdienas pārvietošanās paradumiem, un dzīves apstākļiem pilsētā kopumā. Aptaujas ilgums nepārsniegs 15 minūtes.
Līdz 30.decembrim respondenti aicināti aizpildīt aptaujas anketu elektroniski Centrālās statistikas pārvaldes vietnē
https://e.csb.gov.lv.
Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, no 2017.gada 10.janvāra līdz 28.februārim Centrālās statistikas pārvaldes intervētāji aptaujās respondentus telefonintervijā vai klātienē.
Aptaujas laikā darbosies bezmaksas konsultatīvais tālrunis 80000098 (darbdienās no plkst.9 līdz 17) un e-pasts aptauja@csb.gov.lv.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka tā garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā. Statistikas likums liedz nodot respondentu sniegto individuālo informāciju citām iestādēm vai organizācijām.
Aptaujas rezultāti tiks publicēti Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, un pilsētu attīstības plānošanas speciālisti tos varēs izmantot problēmu identificēšanā un pašvaldības sniegto pakalpojumu pilnveidošanā. Aptauja ir veidota, lai novērtējumu varētu iegūt arī par pilsētu daļām.
Līdzīga aptauja veikta 2015.gadā Rīgā un citās lielākajās Eiropas Savienības pilsētās. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2015.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, Rīgā būtiski pieauga iedzīvotāju apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju (kāpums par 19 procentpunktiem), darbu (par 17 procentpunktiem) un drošību pilsētā (par 15 procentpunktiem). Tajā pašā laikā no visiem Rīgas iedzīvotājiem 38% norādīja, ka neuzticas savā apkaimē dzīvojošajiem līdzcilvēkiem.
Negatīvas izmaiņas bija vērojamas Rīgas iedzīvotāju vērtējumā par sabiedrisko transportu, kas bija par 14 procentpunktiem zemāks nekā 2012.gadā. Rīga saņēma vienu no zemākajiem iedzīvotāju vērtējumu starp Eiropas Savienības pilsētām par rīcību klimatu pārmaiņu ierobežošana (enerģijas efektivitāte, videi draudzīgs transports) - 58 % iedzīvotāju uzskata, ka Rīgā netiek pietiekami risinātas šīs problēmas. Vēl lielāka iedzīvotāju neapmierinātība bija Madridē (63%), Palermo (61%) un Atēnās (60%).
LETA / Foto: Shutterstock
