Šuplinskas reforma draud ar krīzi iekšlietās
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas triecientempos virzītā augstākās izglītības reforma paredz arī būtiskas izmaiņas koledžu sistēmā – proti, tās vairs nevarēs sagatavot speciālistus ar pirmā līmeņa augstāko izglītību. Tas skartu 24 koledžas, bet īpaši sāpīgi ietekmētu tieši Iekšlietu ministriju.
Augstākās izglītības pārstāvji ministrei ir publiski pārmetuši, ka šī koncepcija tapusi ierēdņu prātos, bez konsultācijām ar nozari. Minētais jautājums nav izņēmums, jo arī ar Latvijas Koledžu asociāciju nekādas pārrunas ministrei nav bijušas.
Runa ir par trim koledžām
Iekšlietu ministrijas trīs koledžas ir vienīgās valstī, kas sagatavo personālu tās struktūrvienībām speciālās un unikālās izglītības programmās.
“Tieši šī ir viena no pamatproblēmām, kura var kļūt vēl aktuālāka, ja Iekšlietu ministrijas koledžas līdzīgi kā visas pārējās Izglītības ministrijas virzīto reformu rezultātā zaudēs savu augstākās izglītības iestādes statusu, kļūstot mazāk interesantas jauniešiem un mazāk konkurētspējīgas augstākās izglītības telpā,” saka Iekšlietu ministrijas pārstāvis Gints Rozenbilds.
Valsts policijas koledžas Izglītības koordinācijas nodaļas vadītāja Anita Fišere stāsta: “Ik gadu sagatavojam vidēji 89 jaunākos policijas virsniekus, kuri saņem pirmā līmeņa augstāko izglītību un jaunākā leitnanta pakāpi.”
Līdz kapteiņa pakāpei
Šie absolventi var ieņemt dažādus jaunākā virsnieka amatus (inspektors, vada, rotas komandieris u.c.) Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, un iegūtā izglītība ļauj uzdienēties līdz kapteinim. Lai saņemtu nākamo pakāpi un virzītos tālāk pa karjeras kāpnēm, jau nepieciešama bakalaura izglītība.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu Ugunsdrošība un ugunsdzēsība (kvalifikācija – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis) pērn apguva 41 censonis. Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību Valsts robežsardzes koledžā gadā iegūst vidēji 39 robežsargi.
Kadru krīze jau tagad ir aktuāla
Iekšlietu ministrijas iestādēs tieši jaunāko virsnieku amatos trūkst vairāk nekā 500 darbinieku – brīvas ir 448 vietas Valsts policijā, 13 – VUGD un 69 – robežsardzē. Viegli saskaitīt, ka iecerētā reforma gada laikā ievilks treknu mīnusu vēl 160 štata vietās.
Valdība Šuplinskas ieceres ir atbalstījusi, saskaņojot Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo ziņojumu. Kaut arī Iekšlietu ministrija apzinās, ka, pastāvot pašreizējās valdības savstarpējās komunikācijas principiem, tai nav lielu izredžu labot reformu plānu, tomēr steidzamā kārtā izveidota darba grupa, kas mēģinās vēl ko mainīt.
“Mēs, protams, saprotam, ka Izglītības ministrija nevēlas pieļaut izņēmumu atsevišķām koledžām, radot nevēlamu precedentu pārējām mācību iestādēm, taču Iekšlietu ministrijas koledžām ir atšķirīgs statuss nekā pārējām – tās ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, kurās dienē amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, nepieciešamības gadījumā veicot arī dienesta funkcijas,” norāda Rozenbilds.
Policijas akadēmiju jau likvidēja
Fišere konstatē: “Arī reformas īstenošanas gadījumā studiju procesu nepārtrauksim, taču tad mēs varēsim sagatavot tikai ierindas darbiniekus. Rezultātā cietīs koledžu prestižs, konkurētspēja un pasliktināsies jau tā zemie uzņemšanas rādītāji.”
Te der atgādināt, ka savulaik "Vienotības" vadītā valdība likvidēja Policijas akadēmiju, un sekas vēl šobrīd ir ļoti jūtamas. Policijas darbiniekus ar speciālu augstāko izglītību sagatavo vienīgi Rīgas Stradiņa universitātē – tikai aptuveni piecdesmit gadā. Koledžu statusa maiņa būs tikpat sāpīgs trieciens.
Pagaidām reformas uzsākšana ir atlikta līdz maijam, un Iekšlietu ministrija tomēr centīsies pārliecināt valdību, kādas var būt šā lēmuma sekas.
