Kariņš par atbalstu cietušajiem uzņēmumiem: "Tādu naudu, kāda būs nepieciešama, mēs arī ieguldīsim"
Vēl ir pāragri minēt, kādi instrumenti tiks izmantoti, lai no valsts puses atbalstītu jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 dēļ cietušos uzņēmumus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jautāts, vai valsts var, piemēram, komercbankām uzlikt par pienākumu ļaut saviem klientiem atlikt kredītmaksājumus, valdības vadītājs atbildēja, ka tiks izskatītas visas iespējas un instrumenti.
"Šobrīd ir pāragri teikt, kurus instrumentus mēs izmantosim. Mēs droši vien meklēsim iespējas izmantot plašu instrumentu klāstu," solīja Ministru prezidents.
Premjers atzina, ka uzņēmēju atbalstam nenoliedzami būs vajadzīga arī valsts budžeta nauda, un "tādu naudu, kāda būs nepieciešama, mēs arī šajā procesā ieguldīsim".
Saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijas valstij ir jāgatavojas lieliem izdevumiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas opozīcijas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa pauda atbalstu valdībā jau izskanējušajai idejai, ka valstij būtu jāpalīdz uzņēmējiem finansēt darba nespējas lapu apmaksa tiem cilvēkiem, kuri šajā situācijā ir spiesti nestrādāt un palikt mājās.
Tāpat valstij būtu jāapzina Covid-19 dēļ vislielākās grūtības piedzīvojušie uzņēmumi un jāsniedz tiem maksimāls atbalsts, norādīja Reizniece-Ozola.
Politiķe atzīmēja, ka atbalsts būtu nepieciešams arī tiem cilvēkiem, kuriem "Covid-19" dēļ ir radušās problēmas atmaksāt ņemtos kredītus, kā tas varētu būt, piemēram, ar piespiedu dīkstāvē nonākušajiem lidsabiedrības "airBaltic" darbiniekiem.
"Protams, ka valstij no savas puses ir jāgatavojas lieliem izdevumiem, tāpēc šobrīd būtu jāpārskata visu ministriju izdevumi un jāatstāj tikai paši, paši nepieciešamākie. Otrkārt, ir jāvienojas ar Eiropas Komisiju, lai tā ļauj mums izmantot lielāku budžeta deficītu. Viena labā lieta ir tā, ka mēs jau esam iestrādājuši budžetā fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (..), kuru noteikti būtu jālūdz atļauja izmantot," norādīja Reizniece-Ozola.
Viņa uzsvēra, ka šajā situācijā taupība no valsts puses būtu tikai pašsaprotama. Savukārt attiecībā uz valsts līdzekļu tēriņu ar Covid-19 ierobežošanu saistītajiem pasākumiem bijusī finanšu ministre atgādināja, ka prevencija vienmēr būs lētāka nekā cīnīšanās ar sekām.
Kā ziņots, piektdien, 13.martā, visā Latvijā stājas spēkā ierobežojumi, kas noteikti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija izsludināta saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.
Līdz 13.marta rītam jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 Latvijā bija apstiprināta 17 cilvēkiem, tikmēr visā pasaulē Covid-19 gadījumu skaits 114 valstīs sasniedzis 118 000, un no šīs slimības miris 4291 cilvēks, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.
PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss 11.martā paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
