Rimšēvičs ignorē likumu vai slepus turpina būt amatpersona?

Rimšēvičs amatu atstāja, kad sariesās apsūdzību mākoņi par iespējamu korupciju, un viņš zaudēja jebkādas cerības tikt pārvēlēts augstajā amatā. Zīmīgi, ka savu pēdējo darba dienu Rimšēvičs pavadīja kopā ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu uz apsūdzēto sola Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.

Vienlaikus ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu Rimšēvičs beidza pildīt arī valsts amatpersonas pienākumus. Saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ir pienākums divu mēnešu laikā no dienas, kad beigts pildīt šos pienākumus, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) valsts amatpersonu deklarāciju.

Tātad Rimšēvičam tas bija jāizdara līdz šā gada 20. februārim. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID publiskojamā datu bāzē, nav redzams, ka Rimšēvičs likumā noteiktā termiņā būtu iesniedzis deklarāciju. Tādējādi jaušams, ka bijušais bankas prezidents pēc augstā amata zaudēšanas ir piemirsis izpildīt viņam noteikto pienākumu, tādējādi, iespējams, pārkāpjot likumu. Par savlaicīgu deklarāciju neiesniegšanu draud naudas sods līdz 350 eiro.

Laikā, kad Rimšēvičs bija Latvijas Bankas prezidents, viņš ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedza laikus. Tiesa gan, Rimšēviča rīcībai var būt arī cits un objektīvs iemesls.

Varbūt viņš paklusām turpina darbu kādā citā amatā ar valsts amatpersonas statusu. Tas savukārt nozīmē, ka viņam nebija pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, beidzot darbu bankas prezidenta amatā.

Šādā gadījumā Rimšēvičam ir pienākums iesniegt ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju līdz šā gada pirmajam aprīlim, kas arī atklās viņa turpmākās darba gaitas.