Vēl vairāk samazina debašu runas laiku par administratīvi teritoriālās reformas likumu

Piektdien sēdē pavadot nedaudz vairāk kā divas stundas, koalīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu atkārtoti samazināt debašu runas laiku - no trīs līdz divām minūtēm pirmajā reizē, otro runas laiku saglabājot līdz vienai minūtei.

Debašu runas laiks tika saīsināts jau ceturtdien, piecu minūšu vietā pirmajā reizē ļaujot runāt trīs minūtes, bet otrajā reizē - minūti divu minūšu vietā.

Sēdes vadītājai nolasot deputātu iesniegumu, opozīcijas deputāti sāka aplaudēt.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems uzsvēra, ka koalīcija vēlas "iet tālākā destrukcijā", saīsinot debašu laiku, tāpēc opozīcija rīkosies, lai panāktu iespēju argumentēt par iesniegtajiem priekšlikumiem.

"Ja jūs gribat šādu destrukciju Saeimas zālē, tad turpiniet saīsināt laiku! Jūs šo destrukciju dabūsiet, bet laiku neiegūsiet," brīdināja politiķis, skaidrojot, ka ik pēc piecām minūtēm opozīcija iesniegs priekšlikumu par sēdes pārtraukšanu, ko Saeimai ir pienākums izskatīt, kā arī balsojumu par kvoruma pārbaudi.

Gobzems tāpat lūdza atgriezties pie konstruktīvas sarunas un argumentētu viedokļu paušanas.

Savukārt deputāts Viktors Valainis (ZZS) vērtēja, ka priekšlikums ir interesants, jo jau ceturtdien debates sāktas ar to ilguma saīsināšanu. Viņš mudināja koalīciju apsvērt risku, kas ar šo balsojumu tiks uzlikts likumprojektam. Valaiņa ieskatā līdz šim notikušās debates "lielā daļā ir pēc būtības", tāpēc šāds priekšlikums paaugstina "riska latiņu", likumprojektam tiekot pārsūdzētam Satversmes tiesā.

Ar koalīcijas deputātu balsīm priekšlikums saīsināt debašu runas laiku tika apstiprināts. Minūti pēc tam sekoja pirmais opozīcijas priekšlikums par sēdes pārtraukšanu.

Kā ziņots, likumprojekta izskatīšanu parlaments sāka vakar, aptuveni 11 stundu laikā izskatot 20 priekšlikumus. Deputātu uzdevums ir izskatīt vēl 296 priekšlikumus, jo kopumā likumprojektam iesniegti 316 priekšlikumi.

Vakar negaidīti atbalstīts priekšlikums republikas nozīmes pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām, vienlaikus republikas pilsētu sarakstā saglabājot vien piecas pilsētas.

Saeimas ATR komisija iepriekš atbalstīja lielāko daļu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.

Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.