Jānis Šipkēvics: "Grozījumiem mediju likumā ierādīta vieta vēstures mēslainē"
Neizsludinot Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) virzītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir parādījis, ka viņam ir laba izpratne par notiekošo nozarē un "stingrs mugurkauls", kā arī ierādījis minētajiem grozījumiem īsto vietu - "vēstures mēslainē", šādu viedokli pauda "Radio SWH" vadītājs, līdzdibinātājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.
Viņš pauda viedokli, ka grozījumi Saeimā tika virzīti un pieņemti nepārdomātā situācijā un steigā - tie "padarītu valsti ievainojamu no citu valstu propagandas lavīnas".
Ar šādu soli prezidents esot raisījis mediju un sabiedrības pārstāvju uzticību. Šipkevics uzsvēra, ka grozījumus minētajā likumā varētu pieņemt, taču tie ir rūpīgi jāpārstrādā, tos izvērtējot arī Aizsardzības ministrijai, jo prioritārais jautājums ir valsts drošības iespējamais apdraudējums. "Nevajag vērtēt mediju ieguvumus, bet, pirmkārt, valsts drošību. Ja grozījumi to neapdraud un pat pastiprina - uz priekšu," sacīja "Radio SWH" pārstāvis.
Viņš pauda viedokli, ka daudziem Saeimas deputātiem nav bijis skaidrības par pieņemtajiem grozījumiem. "Prātīgs lēmums ir virzību nesasteigt - iepriekšējo likumu sagatavoja gada laikā. To varēja izdarīt eksperti, saskaņojot ar visām Latvijā esošajām radiostacijām," sacīja Šipkevics.
Komentējot Krauzes ieceri, ka informācija svešvalodā tiktu sagatavota "uz vietas" - objektīvi un patiesi, Šipkevics norādīja uz Latvijā raidošā "Russkoe radio" piemēru, kas līdz ar īpašnieku maiņu kļuvis par "Kremļa radiostaciju pēc paša Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūguma".
Jautāts, kā paredz Krauzes ierosināto grozījumu tālāko virzību, jo tie nodoti atkārtotai izskatīšanai Saeimā, Šipkevics sacīja, ka pašreiz esot skaidri parādīta sabiedrības attieksme pret - Valsts prezidenta kancelejā esot saņemtas vismaz 20 vēstules pret un tikai viena par. "Ja Eiropas Parlamenta deputāti, ar NATO saistītie speciālisti, mediju, inteliģences pārstāvji un mākslinieki ir pret, tad Krauzes intereses nepārstāv pat maza sabiedrība daļiņa," pauda Šipkevics.
"Nevajag steigties, Saeimas Cilvēktiesību komisijai jāuzklausa visas puses, un nākamgad mierīgi jāpieņem grozījumi," sacīja Šipkevics, uzsverot, ka vienīgajai prioritātei, skatot grozījumus, jābūt valsts drošības apsvērumiem - kā grozījumi drošību uzlabos.
Kā ziņots, Valsts prezidents lēmis neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Vējonis nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā - valsts valodā vai svešvalodā.
Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes
Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Līdz šim bija noteikts, - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču 29.oktobrī pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.
LETA/Foto:
