Aicina atlikt konceptuālā ziņojuma tālāko virzību par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu

Viņš norādīja, ka arodbiedrība atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas stiprina augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.

Tomēr, LIZDA ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. Pēc Meistera teiktā, LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns.

"Pārmaiņas ir nepieciešamas, bet jāsecina, ka arī šajā reformā - notiek "demokrātijas spēlēšana" sociālā dialogā, kārtējā reforma bez pietiekama finansiālā seguma. Saskaņošanas sanāksmē netika rasti kompromisi par līdzšinējiem iebildumiem, tika prezentētas jaunas idejas, par kurām iepriekš nebija informācijas. Joprojām nav panākta vienošanās par papildus finansējuma nodrošināšanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai, nav pabeigta diskusija par koledžām, nav profesionālu, precīzāk, nekādu Izglītības un zinātnes minisstrijas argumentu, kāpēc likvidēt Augstākās izglītības padomi," uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa norādīja - uzsverot nepieciešamību reformas plānot sasaistē ar resursiem - valsts finansējuma palielinājumu nozarei, LIZDA atkārtoti izsaka priekšlikumus un iebildumus konceptuālā ziņojuma aspektiem: nosakot augstskolas tipu, nedrīkst vadīties pēc kvantitatīviem kritērijiem (studējošo skaits), sašaurinot zinātnisko darbību reģionos, tiek apdraudēta reģionālo augstskolu pastāvēšana un reģionu sabalansēta attīstība. LIZDA rosina piemērot reģionālajām augstskolām teritoriālo koeficientu finansējuma palielināšanai.

Tāpat LIZDA uzvēra, ka nav pamatojuma atņemt universitātes statusu tām augstskolām, kuras līdz šim ir realizējušas normatīvajos aktos noteiktās universitātes statusa prasības. Savukārt, kas attiecas uz padomes ieviešanu, nosakot tām vadīšanas funkcijas un atbildību, vājinot augstskolu rektoru lomu, LIZDA rosina pārskatīt padomes funkcijas, noteikt padomes locekļiem amatpersonas statusu, kā arī dot iespēju augstskolām pašām autonomi lemt par vai pret padomes izveidi.

Kā beidzamo iebildumu LIZDA norādīja, ka nav izvērtēts, kādu ietekmi reformas atstās uz darba ņēmējiem augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos. Palielinoties personāla prasībām un pienākumu apjomam, nepieciešams papildus finansējums, līdz ar to LIZDA prognozē, ka palielināsies personāla migrācija un atlaišana.

Vienlaikus arodbiedrība atgādināja, ka ministrija organizētajā klātienes tikšanās sanāksmē, kas notika 13.februārī, nozare pauda konceptuālu atbalstu reformām, tomēr iesaistīto pušu vienošanās par vairākiem aktuāliem jautājumiem netika panākta. LIZDA ieskatā konceptuālā ziņojuma tālākā virzība būt jāatliek un jāļauj nozares pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm izdiskutēt visus problēmjautājumus, tostarp par koledžām un Augstākās izglītības padomes darbību, un rast kompromisus.  

LIZDA arī aicina ministriju ļaut iepazīties ar dokumenta galīgo redakciju argumentētu komentāru un jautājumu sagatavošanai.

LETA jau ziņoja, ka Latvijas augstskolas un izglītības nozares organizācijas atkārtoti lūgs pagarināt atzinumu iesniegšanas termiņu par konceptuālā ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" projektu, paredzot tam vismaz divas līdz četras nedēļas patlaban atvēlēto piecu darba dienu vietā.

Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību vadītāja Evelīna Puzo norādīja, ka sešas no lielākajām augstākās izglītības nozares organizācijām nosūtījušas ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) vēstuli ar lūgumu pagarināt atzinumu iesniegšanas termiņu par konceptuālā ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" projektu.

Puzo skaidroja, ka ziņojumā skatītie jautājumi ietver augstākās izglītības iestāžu pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas, jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanu un resursu koplietošanu un konsolidāciju. Nozares pārstāvji iepriekš minējuši, ka šāda dokumenta sekas var būt tālejošas, turklāt kvalitatīvu diskusiju neesamība kavēs gan ziņojuma projekta izskatīšanu valdībā, gan turpmāko normatīvo aktu projektu izstrādi, kas izriet no ziņojuma projekta, viņa sacīja.

"Precizējumu izvērtēšanai ir nepieciešams noteikts laiks, ņemot vērā piedāvāto pārmaiņu plašo ietekmi uz augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem, to personālu un visu augstākās izglītības sistēmu," teica Puzo.

Iepriekš IZM nepiekrita nozares pārstāvju aicinājumam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu konceptuālajam ziņojumam par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika izskatīts papildinātais ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu". Sēdē vairāki augstāko izglītības institūciju pārstāvji aicināja parlamenta deputātus un Šuplinsku pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kurš tika noteikts līdz 30.janvārim.

Kā ziņots, augstākās izglītības pārvaldes reformai iecerēti četri virzieni - pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.