“Re:Baltica”, veidojot Latvijas krievu ziņu portālu topu, uz augšu pabīda valstij nedraudzīgo “Sputņiku”
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar portālu Tvnet.lv decembra izskaņā publicēja rakstu – “BB.lv – nenotikušās pārmaiņas un atbalsts Sputņikam”. Tajā aplūkota šobrīd patiesi būtiska un aktuāla tēma – krievvalodīgie ziņu portāli Latvijā. Publikācija, šķiet, ir domāta kā ieguldījums cīņā ar Kremļa propagandu, taču tajā labi zināmajam Kremļa ruporam, interneta ziņu portālam Lv.sputniknews.ru, ir piešķirta augstāka vieta lasītāko mediju topā, nekā pienāktos.
Informācijas un statistikas datu apjoms konkrētajā rakstā ir ievērojams, taču uzmanību pievērsa dati par ziņu portālu vidējo dienas apmeklētāju skaitu.
Šoreiz publikācijas vajadzībām tajā izveidots lasītāko krievvalodīgo ziņu portālu tops 2019. gada novembrī.
Neuzmanība vai nezināšana?
Sākumā pieminētajā publikācijā, kas ievietota Tvnet.lv, “Re:Baltica” padziļināti aplūkots tas, kā ar krievvalodīgo avīzi “Segodnya” saistītais interneta ziņu portāls Vesti.lv pārtapis par Bb.lv.
Portāla galvenais redaktors Andrejs Švedovs esot stāstījis par jauniem investoriem un ievērojamām pārmaiņām, kas minēto krievvalodīgo mediju pārvērstu par uzticamu, Eiropas mediju tradīcijām atbilstošu informācijas avotu ārvalstniekiem, kurus interesē Baltijā notiekošais. Pagājušā gada novembra lasītāko krievvalodīgo interneta mediju tops veidots, lai atrādītu Bb.lv popularitāti un nozīmi šajā vidē.
Taču, pārbaudot publicētās informācijas atbilstību realitātei, atklājas, ka neskaidru iemeslu dēļ sarakstā nav iekļauts krievvalodīgais ziņu portāls Rus.jauns.lv.
Tam, vadoties pēc reālajiem “Gemius” datiem (ar novembrī fiksēto apmeklētāju skaitu – 131 726), bija jābūt 5. vietā, starp Bb.lv (216 991 apmeklētāji 2019. gada novembrī) un Lv.sputniknews.ru (101 700 apmeklētāji 2019. gada novembrī).
Jāuzsver, ka publikācijā norādītais apmeklētāju skaits pie visiem grafikā attēlotajiem ziņu portāliem atbilst avota – “Gemius” – piedāvātajiem datiem, bet portāls Rus.jauns.lv pētniekiem, šķiet, ir vienkārši paslīdējis garām.
Spriežot pēc informatīvās grafikas jēgas un konteksta, tā būtu jālabo un portāls jāiekļauj, taču labojumi tā arī nav veikti.
"Re:Baltica" publikācijā ievietotā informācija:
Ko patiesībā uzrāda "Gemius" dati:
Šī nav pirmā reize, kad "Re:Baltica" pieļauj pamanāmas kļūdas, pētot interneta medijus.
Publikāciju, kurā apskatītas līdzīgas apjomīgā pētījumā pieļautas kļūdas, lasi šeit.
Arī klikšķu biznesam ir savas nianses
Turpinot norādīt uz apšaubāmo kvalitāti, kādā lasītājiem tiek nodoti “Re:Baltica” analītiskie raksti par interneta vidi, jāpiemin arī pagājušā gada decembrī portālā Tvnet.lv sadarbībā ar “Re:Baltica” tapusī publikācija “Viltus ziņu bizness – vai Endziņš un Raspopovs turpina?”.
Raksta pamatdoma ir lieliski paskaidrota virsrakstā, taču atkal jautājumus raisa atsevišķi tajā izteiktie apgalvojumi.
Konkrētās publikācijas beigās ir šāds teksts: “Ja lapai ir vidēji 15 tūkstoši unikālo lietotāju jeb klikšķu dienā, no Google reklāmām var nopelnīt 1000 – 3000 eiro mēnesī, Re:Check skaidroja kāds šī biznesa zinātājs. Novembrī, decembrī, kad svētku dēļ ir reklāmu birums, vēl vismaz par trešdaļu vairāk.”
Šeit uzmanība jāpievērš tieši frāzei “unikālo lietotāju jeb klikšķu dienā”. Realitātē vienādības zīmi starp šiem diviem jēdzieniem nevar ielikt. Tas gluži vienkārši liecinātu par klaju nezināšanu un nekompetenci.
Salīdzinājumam – unikālie lietotāji ir kā rokkoncerta apmeklētāji, kuri ieradušies koncerta vietā. Klikšķi ir kā šo sanākušo cilvēku nopirktās alus glāzes un T krekli ar grupas logo.
Apmeklētāju skaits (piemēram 15 000) nekādā gadījumā neliecina, ka tieši tik alus glāzes vai tieši tik T krekli tiks nopirkti. Viens unikālais lietotājs var izdarīt neprognozējami daudz klikšķu.
Lai skaidrotu padziļinātāk, arī Jauns.lv sazinājās ar kādu šā biznesa zinātāju, kurš portālam izstāstīja, lūk, ko:
“Nedaudz mulsina frāze “unikālo lietotāju jeb klikšķu”, jo starp abiem šiem lielumiem nebūt nevar likt vienādības zīmi. Ja šajā aprēķinā tiešām domāti lietotāji, tad šāda potenciālā peļņa ir visnotaļ loģiska, jo viens lietotājs portālā var veikt vairākas sesijas un vienas sesijas laikā apskatīt vairākas ziņas, veidojot vairākus lapu skatījumus – katrā lapā būs vairākas reklāmas zonas, kura katra savukārt pelnīs lapas īpašniekiem naudu.
Savukārt, ja domāti klikšķi, tad par kādiem klikšķiem mēs runājam – klikšķi no citiem portāliem, sociālajiem tīkliem? Ja tā, tad joprojām 1000 līdz 3000 eiro peļņa mēnesī teorētiski ir gana sasniedzama, taču, tā kā viens lietotājs var veikt vairākus klikšķus, tad saprotams, ka abi šie lielumi nav viens un tas pats.
Visbeidzot, ja domāti klikšķi pašā ziņu vai viltus ziņu portālā, tad klikšķi ir tas pats, kas lapu skatījumi – un šādā gadījumā 1000 līdz 3000 eiro liela peļņa Latvijas vidējām reklāmas tīklu cenām ir tuva neiespējamai.”
Jauns.lv rakstiski sazinājās arī ar “Re:Baltica”, lai jautātu, kas tad īsti domāts ar minētās publikācijas beigās rakstīto. Atbilde joprojām nav saņemta.
Kā "Re:Baltica" Baltijas medijus pētīja:
Iepriekš Jauns.lv vēstīja, ka “Re:Baltica” un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE) kopīgi izstrādātā pētījumā “Baltic Media Health Check 2018-2019” atainoja vietējo interneta ziņu portālu popularitāti, izmantojot datus, kuri iegūti, aptaujājot cilvēkus.
Šādi dati ikgadējam pētījumam tika izvēlēti, neraugoties uz to, ka mūsdienās ir pieejamas nesalīdzināmi precīzākas metodes interneta mediju statistikas izpētei.
Baltijas valstīs šādam nolūkam tiek izmantoti kompānijas “Gemius” pakalpojumi, kas ir pilnībā atzīts industrijas standarts, kuru lieto mediji, reklāmas aģentūras un jebkurš cits, kuram nepieciešami precīzi un uzticami dati.
“Gemius” interneta portālu apmeklētību mēra digitāli, ar speciāla koda jeb tagu palīdzību, kuri ir automatizēti specifisku uzdevumu veikšanai – šajā gadījumā portāla apmeklētības un lietotāju uzvedības fiksēšanai.
