Kūlas dedzinātājiem būs jāmaksā krietni vairāk
Par spīti tam, ka ar šo gadu sodi par pērnās zāles dedzināšanu kļuvuši lielāki, dedzināšanas sezona neierasti siltā laika dēļ sākusies vēl agrāk. Šī tendence diemžēl vērojama jau pēdējos trīs gadus, kaut gan jauns Latvijas rekords vēl nav sasniegts.
16. janvārī ugunsdzēsējiem bija jādzēš pirmais kūlas ugunsgrēks – Lucavsalā sausā zāle dega aptuveni 100 kvadrātmetru platībā. Uguns pielaista ap pulksten 23, un tās likvidēšana ugunsdzēsējiem prasīja vismaz vienu stundu.
Rekordgadā 450 ēku un seši mirušie
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem – pērn pirmais kūlas ugunsgrēks bijis 21. februārī Ugālē, kad no nepieskatīta ugunskura aizdegās niedres. 2018. gadā pirmā šāda veida degšana reģistrēta 11. martā Liepājā. Rekords pagaidām ir 2014. gada 3. janvāris Kuldīgā, kur Jelgavas ielā dega sausā zāle 20 kvadrātmetru platībā.
Posta apjomi, kādus nodara šī savdabīgā izklaide, ir visai šausminoši – kaut arī pēdējos gados, pateicoties lauku platību tiešmaksājumiem, kūlas dedzināšana gājusi mazumā, tomēr ik gadu ugunsgrēku skaits mērāms simtos.
Rekords sasniegts 2006. gadā, kad aptuveni 5400 kūlas ugunsgrēkos izdega 22 400 hektāru zemes, nosvila 450 ēku un bojā gāja seši cilvēki. Upuri pārsvarā bija gados vecāki cilvēki, kas mira mokpilnā nāvē, liesmu aplenkti, lauka vidū, ko paši pirms tam bija aizdedzinājuši.
Togad sasniegts arī vienas dienas rekords – vairāk nekā 400 ugunsgrēku, un bija situācija kad ugunsdzēsēji pat nespēja izbraukt uz visiem izsaukumiem. Vēl šai postažai jāpieskaita izdegušie 2200 hektāru meža, kur cēlonis lielākajā daļā gadījumu ir bijuši tieši kūlas ugunsgrēki.
Sodi kļuvuši bargāki
Ar 1. janvāri stājušies spēkā Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kas fiziskām personām par kūlas dedzināšanu paredz naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.
Sods draud arī par zemes apsaimniekošanas pienākumu nepildīšanu un zāles nenopļaušanu, kas veicina kūlas veidošanos – no 140 līdz 700 eiro fiziskām personām un 700 līdz 2900 eiro juridiskām.
Zemes īpašniekiem jāveic visi pasākumi, lai viņu teritorijā novērstu kūlas dedzināšanu. Arī par šīs prasības neievērošanu fiziskās personas maksās sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskās no 280 līdz 1400 eiro – neviens vairs nevarēs novelt vainu uz nezināmiem ļaundariem.
Par pagājušo gadu dati vēl nav apkopoti, 2018. gadā par šādiem pārkāpumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sodu piemēroja 94 reizes. Bruņojušies ar jaunajiem noteikumiem, glābēji to varēs darīt daudz efektīvāk.
Potenciālajiem dedzinātajiem der ņemt vērā – ja viņu vainas dēļ nodegs arī mežs, citiem piederošas ēkas vai aizies bojā cilvēki, var iestāties kriminālatbildība ar reālu cietumsodu un būs jāatlīdzina visi nodarītie zaudējumi.
Pasaules pieredze
Pasaulē mēs tādi gan neesam vienīgie – lielas problēmas ar kūlas dedzināšanu ir arī Zviedrijā, Jaunzēlandē, Austrālijā, Polijā un Austrumvācijā, bijušās VDR teritorijā. Īrijā kūlas dedzināšana ir kas līdzīgs nacionāliem svētkiem un saistīta ar aitu agrāku izlaišanu ganībās. Tiesa gan, tur tas notiek ugunsdzēsēju klātbūtnē, ievērojot visus iespējamos drošības pasākumus.
Pēc ASV Valsts ekoloģijas departamenta datiem, tur katru gadu izdedzina kūlu aptuveni 12 140 hektāru platībā Tomēr neviena valsts netiek līdzi Krievijai, kur katru gadu tīšā kūlas dedzināšanā pieķer vidēji 5000 piromānu un regulāri tiek nodedzināti veseli ciemi un simtiem tūkstošu hektāru meža.
