Pašvaldību savienības vadītājs par novadu reformu: "Nav atbildes uz virkni būtisku jautājumu"

Pašvaldību sistēma lielā mērā ir arī mēraukla valsts demokrātiskumam. Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komisija drīzumā pieņems lēmumu, kā tad Latvijā ir ar iedzīvotāju viedokļa ņemšanu vērā. Ja jau lielumlielais vairākums valsts pašvaldību iedzīvotāju nav apmierināti ar pašvaldību reformas gaitu, tad jau arī it kā mēs nevaram saukties par simtprocentīgi demokrātisku Republiku. Kā ir ar šo reformu, portāls Jauns.lv sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.

“Lēmumu pieņēmēji aizmirst, ka visā Latvijā dzīvo cilvēki”

- Vai Latvija ir valsts, kura mūžam pakļauta reģionālām reformām? Izrēķināju, ka pēdējo 100 gadu laikā (okupāciju laiku ieskaitot) Latvijas teritorija vismaz divpadsmit reizes bijusi pakļauta dažādiem administratīvajiem teritorijas pārkārtojumiem – guberņas, apriņķi, apgabali, rajoni, novadi un tā tālāk... Vai varam kaut kad sagaidīt kādu ideālu variantu?

- No vienas puses jebkura reforma ir tāds ilgstošs process nevis ārkārtēja situācija. Reforma ir katrs jauns lēmums, katra jauna ideja, kura tiek aprobēta un ieviesta praksē. 2009. gadā īstenotā pašvaldību reforma lielā mērā bija arī politiska, daudz kas notika pēdējā naktī, bija daudz jautājumu. Tomēr būtiski, ka tajā reformā ņemts vērā to, kā savstarpēji sapasēja teritorijas. Toreiz bija divu līmeņu pašvaldības: 26 rajoni un 500 pirmā līmeņa pašvaldības. Rezultātā no 500 pirmā līmeņa pašvaldībām izveidoja 118, rajona funkcijas atdeva pirmajam līmenim. Tagad pēc desmit gadiem ir piedāvājums turpināt reformu.

Bieži skatāmies uz igauņiem, kurus parasti atzīstam par labo piemēru. Tomēr Igaunija savā pašvaldību reformā līdz Latvijas esošajam līmenim nonāca tikai 2018.gadā, izveidojot 79 pašvaldības. Pēdējos deviņus gadus tur pastāvēja mazās pašvaldības, bet tas nebūt netraucēja sekmīgi attīstīties.

Mūsu pašvaldības, izdzirdot šo reformas piedāvājumu, neteica absolūtu nē. Viedokļi ir dažādi, un kopumā ideja par pozitīvām pārmaiņām nav slikta. Atbalstām attīstību valstī kopumā. Bet tā pretestība un galvenais jautājums ir tieši par to procesu un neskaidrību, kādā veidā konkrētajās teritorijās notiks reforma, kāds ir ekonomiskais pamatojums, konkrēti ieguvumi un kāds būs gala rezultāts. 

Septembrī aicināju ministru prezidentu uzņemties virsvadību par administratīvi teritoriālo reformu, jo šis jautājums ir saistīts ne tikai ar vienu ministriju, bet tas skar arī satiksmi, ekonomiku, kultūru, faktiski jebkuru jomu. 

- Igaunija aizgājusi līdz mūsu līmenim, bet nu tur saprot, ka ir arī auzās. Viņi redz, ka cilvēki no laukiem aizplūst uz pilsētām un tagad spiesti meklēt naudu, kā atbalstīt cilvēkus laukos. Vai tas nenozīmē, ka mēs, veidojot vēl lielākas pašvaldības, iekāpsim kādā peļķē, cilvēkus no laukiem aizdzīsim uz pilsētām? Un tad nāksies meklēt naudu, kā viņus dabūt atpakaļ uz laukiem...

- Piekrītu. Ja nerisina šo nomaļu jautājumu, tad tā var notikt. Veicot reformu ir jāņem vērā šis nomales efekts, kas var rasties, koncentrējoties uz attīstības centriem. Ja runājam par reģionālajām atšķirībām, tad Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Tas ir jāņem vērā.

Piramīda jābūvē no apakšas, nevis augšas

- Kāds ir jūsu redzējums, kādu jūs gribat redzēt Latvijas administratīvo iedalījumu?

- Vispirms būtu padziļināti jāizvērtē, vai ir izpildīti 2008. gada likuma par reģionālo reformu kritēriji. Ja vēlas pieņemt nākamo lēmumu, vispirms bija jāizvērtē, kāpēc vienā vai otrā pašvaldībā šie kritēriji netika izpildīti un kā līdz šim pašvaldība, neizpildot šos kritērijus, ir spējusi darboties un pildīt savas funkcijas. Pēc šāda izvērtējuma jau izkristalizētos noteikts pašvaldību skaits. Tikai tad varētu spriest, kā šīs teritorijas varētu attīstīties turpmāk un ko no tā iegūtu tieši iedzīvotāji. Tādā veidā iezīmētos teritorijas - nevis no augšas piramīdu būvēt, bet gan no paša pamata.

Jāņem vērā, ka Latvija nemaz tik kritiskā situācijā nebija. Latvija pašvaldību teritoriju lieluma ziņā ir devītā vietā Eiropas Savienībā, kas ir absolūti normāli. To izvērtējot, karte būtu daudz pārdomātāka. Karti nevar izveidot bez pamata, tai jābūt argumentētai, ņemot vērā  infrastruktūru, mobilitāti, skolu tīklu, medicīnas iestādes un citu. Turklāt vispirms jāievēro demokrātijas principi un jākonsultējas ar iedzīvotājiem, jāuzklausa viņu viedoklis un lēmums.

- Visā šajā reformā vairs it kā nemaz vairs netiek pieminēta apriņķu ideja, kāda bija, veicot reģionālo reformu 2009. gadā.

- Tas bija vēl viens priekšlikums. Zinātnieki izstrādāja savu piedāvājumu, aicinot runāt par reģionālajiem jeb apriņķu jautājumiem, ko varēja izvērtēt ar skatu nākotnē. Tomēr kā pozitīvs rezultāts pēc pusgada ilgas diskusijas ir tas, ka Saeima atbalstīja reģionālo attīstību kā virsmērķi iekļaut Nacionālajā attīstības plānā, kas sākotnēji nebija. Tas bija ļoti būtiski, zinot, ka reģionu attīstības jautājums valstiski atstāts novārtā. Tomēr darbs šajā virzienā jāturpina un jānosaka konkrēts plāns, kā soli pa solim īstenot tos uzdevumus, kas nepieciešami reģionu izaugsmei. Tas ir arī finansējuma jautājums, jo samazinot pašvaldībām finansējumu visus uzdevumus nevarēs izpildīt. 

“Nav atbildes uz virkni būtisku jautājumu”

- Īsumā: ko tad grib redzēt Latvijas Pašvaldību savienība? LPS protestēs, piekritīs, pakļausies vai cīnīsies...

- Kopumā pašvaldību lielais vairums jau pavasarī izteicis, ka, lai būtu tālākā virzība un reforma būtu kvalitatīva, tai jābūt sasaistītai ar pārējām nozarēm. Tad pats būtiskākais - ieklausīties un aizstāvēt iedzīvotāju intereses, uzklausīt viņu viedokli Arī Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteikts, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī lēmumi ir jāpieņem, pamatojoties uz iedzīvotāju viedokli, konsultējoties ar iedzīvotājiem, pārliecinot viņus par konkrēto procesu. Ja to veic pareizi un redzam, kā kopīgi apvienojoties var sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tad tas jādara.

Apvienošanās procesam jābūt saistītam arī ar finansējumu. Igauņi, piemēram, iegulda papildus finansējumu. Jebkura valsts, plānojot pārmaiņas, papildus tām plāno arī līdzekļus. Ir jāvērtē, vai veicot reformu zaudētājs nebūs tieši iedzīvotājs, jo sadārdzinās pakalpojums, vai netiek sakārtots autoceļš, pa kuru ikdienu jāved bērni uz skolu. Vai nepieciešamās institūcijas ir pieejamas saprātīgā attālumā. Tas viss jāizvērtē kopumā, kāda būs ietekme uz cilvēkiem, kuri ikdienā dzīvo noteiktajā teritorijā, izmanto pakalpojumus, infrastruktūru, sabiedrisko transportu. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas konsīlijs savā vērtējumā ir atzinis, ka nav sniegtas atbildes uz daudziem jautājumiem – gan par ekonomisko pamatojumu, pakalpojumu kvalitāti.

“Pusgadu esam palaiduši vējā”

- Skrundenieki saka, ka viņiem jēdzīgāk būtu savienoties ar Saldu, nevis Kuldīgu. Rūjienu gribēja pievienot pie Valkas.

- Lielais vairums no pašvaldībām ir teicis, ka grib saglabāt savu teritoriju, savu novadu, un tas ir balstīts uz iedzīvotāju aptaujās pausto viedokli. Būtu teritorijas, kuras būtu gatavas brīvprātīgi apvienoties. Bet, kamēr nezina kādas būs funkcijas, vienkārši mainot robežas ieguvumu nebūs.

- Vai varam prognozēt, kā visa šī reģionālā reforma beigsies?

- Procesam jābūt nepārtrauktā attīstībā, diskusijām jāturpinās. Esošie pašvaldību lēmumi jāizvērtē un jāsniedz konkrētas atbildes. Manuprāt, pusgadu esam palaiduši daļēji vējā, jo tur, kur ir gatavi attīstīties, kā, piemēram, Smiltenē, bija jāiedod papildus līdzekļi un jāatļauj attīstīties teritorijai valstiski. Tur, kur nav gatavi, jāizvērtē, kāpēc nav gatavi. Iedzīvotājiem skaidri jāizskaidro, kas mainīsies, ja viņus pievienos pie kādam novadam. 

Jo mazākas pašvaldības, jo vēlētāju aktivitāte lielāka

- Vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces reklāma jau tāda ir.

- Manuprāt, ir pilnīgi nepareizi šādā veidā reklamēt jebkuru pasākumu. Ja katrs ministrs plašsaziņas līdzekļos sāks reklamēt to darbu, ko viņš vēlas paveikt, tad nav laika tam darbam. Šajā gadījumā nevaram pateikt, ka iedzīvotāji vajadzīgi tādēļ, lai vienreiz četros gados aizietu uz Saeimas un pašvaldības vēlēšanām.

- Vai Saeima, kurai jāapstiprina pašvaldību reformas karte, ņems vērā pašvaldību un iedzīvotāju viedokli? Kāda prognoze.

- Jautājums ir tajā, vai Saeima ieklausīsies iedzīvotājos? Ļoti ceru, ka ieklausīsies, jo kā labā tad deputāts strādā? Esam iesnieguši Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai pašvaldību lēmumus un priekšlikumus likumprojektam. Diskusijai ir jābūt un iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā.

- Tagad lielākajās pašvaldībās mazākajiem pagastiem vai pat pievienotajiem novadiem pārstāvniecība novada domēs saruks vai pat nebūs vispār.

- Manuprāt, nav pareizs lēmums par deputātu skaita samazināšanu par 54%, jo tas būtiski samazinās iedzīvotāju pārstāvniecību. Toreiz, kad Latvijai vajadzēja atgūt neatkarību un sasaukt deputātu kopējo sapulci, padomju laikā bija 12 000 deputātu, no kuriem vairāk kā 8000 bija "Daugavas" stadionā. Līdz šodien deputātu skaits ir palicis 1614. Ja paliks tikai paredzētie 750, tad tas nebūs pareizi no iedzīvotāju pārstāvniecības viedokļa, kas ir ļoti būtisks. Zaudējot pārstāvniecību, iedzīvotājs zaudē arī interesi iet uz vēlēšanām.

Rīgas domes atlaišanai nav juridiska pamata

- Kā raugāties uz Rīgas domes atlaišanu? Vai var pašvaldību ievēlēt uz piecarpus gadiem?

- Ļoti svarīgi ir visos procesos ievērot to, kas rakstīts likumā. Kas attiecas uz Rīgas pašvaldību, man nebija pieņemama steiga, kādā tika pieņemts lēmums. Es kā valsts iedzīvotājs nesapratu, kas notiek. Šeit jāredz pamatojumus. Tikai ar atkritumu krīzi ir nepareizi pamatot Rīgas domes atlaišanu. Arī mēs valdībai uzsvērām, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu nav pietiekami argumentēts un atbilstoši demokrātijas principiem tiesiski pamatots. Nevar radīt situāciju, kad ministriem jāpieņem lēmums, balstoties uz nekvalitatīvi izstrādātu likumprojektu.  Jārēķinās, ka arī citā pašvaldībā var rasties līdzīga situācija un lēmums būs jāpieņem pēc vienlīdzīgiem kritērijiem, ar vienlīdzīgu attieksmi pret visām pašvaldībā.

Par pašvaldības ievēlēšanu uz pieciem gadiem. Vēlēšanu cikls ir četri gadi. Ja ir radusies apstākļi, kad pašvaldība nav spējīga veikt uzticētos pienākumus, tad jāvēl jauna pašvaldība, kura strādā līdz nākamām vēlēšanām. Uzskatu, ka nepareizi ir likt arī administrāciju, jo likums jau šobrīd ir noteicis, ka šādā gadījumā izpilddirektors vai izpilddirektora institūcija ir tā, kura nodrošina pašvaldības nepārtrauktu darbu starp domes maiņām, starp vēlēšanām. Šis princips arī šeit jāpiemēro.