Zane no Pāvilostas deputāta krēslu nomaina pret dienestu armijā

Zane, kura ir Pāvilostā ir labi pazīstams cilvēks, jo vada arī vietējo tautas deju kolektīvu "Mārsils", portālam Jauns.lv teic: “Esmu cilvēks ar lielu patriotismu un augstu morāli, ar milzīgām darba spējām un iniciatīvu. Uzskatu, ka manas prasmes, zināšanas un civilā izglītība noteikti noderēs gan Kurzemes brigādes štābam, gan arī Zemessardzei kopumā. Uzvelkot armijas formu, līdzīgi kā tautas tērpu, es jūtos piederīga valstij. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Esmu pārliecināta, ka arī sievietēm armijā ir vieta. Jābūt drosmīgām un, ja kādai ir šis aicinājums dienēt, tad noteikti vajag pieņemt izaicinājumu un stāties armijā”.

Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 15. pantā noteikto, karavīrs nedrīkst veikt politisko darbību, tādēļ Mežavilka nolika deputātes mandātu. Jauns.lv viņu aicināja uz sarunu par to, kas viņu mudināja izšķirties par labu dienestam armijā. Jāteic, ka militārais dienests viņai nav sveša lieta – Zane ilgus gadus bijusi zemessardze un viņas vīrs ir NBS virsnieks.

- Kā nobrieda vēlme iet dienēt armijā?

- Ar militārismu esmu saskārusies jau no 2003. gada, kad paralēli studijām brīvprātīgi izvēlējos mācīties arī militārajā apmācībā. Tas bija divu gadu apmācību kurss, kad paralēli studijām notika gan praktiskās, gan teorētiskās apmācības un nometnes. Pabeidzu šo kursu un man tas viss iepatikās. Uzreiz pēc tā 2006. gadā iestājos Zemessardzē un kopš tā laika līdz pat rekrutēšanai Bruņotajos spēkos esmu Zemessardzē.

- Kur un par ko studējāt?

- Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātē studēju ekonomiku.

- Kur turpmāk dienēsiet?

- Dienēšu Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štābā Kuldīgā – Kurzemes pašā sirdī - apgādes daļā kā speciālists loģistikas jautājumos. Manos ikdienas darba pienākumos ietilps praktiski visa Zemessardzes brigādes darbības nodrošināšana – gan apmācībās, gan ikdienā: iepirkt lietas, gatavot tāmes un tā tālāk.

- Cik noprotu, tad tas tieši nav saistīts ar militārām operācijām – skriešanu, šaušanu, kaušanos…

- Tieši tā. Ikdienā tas ir darbs štābā – mazs zobratiņš, lai viss mehānisms darbotos.

- Kā ir ar fizisko, militāro sagatavotību, kas nepieciešama jebkuram militāristam? Mākat šaut, skriet, cīnīties?

- Māku un protu visu, kas ir nepieciešams. Uzskatu, ka ar dažādiem kaujas ieročiem šauju ļoti labi. Esmu piedalījusies gan vietēja, gan starptautiska mēroga sacensībās, kur ir nepieciešama arī šaušana. Visu varu izdarīt pēc prasībām. Tas pats arī ar skriešanu. Dienējot Zemessardzē, vienmēr jābūt fiziski spēcīgam. Tas mani vienmēr ir motivējis ikdienā trenēties. Arī aktīvi dejoju tautas dejas, jau trešo gadu man ir tas gods vadīt Pāvilostas tautas deju kolektīvu "Mārsils". Tā kā divas reizes nedēļā (deju kolektīva mēģinājumi – red.) pa divām stundām mums šajā ziņā ir aktīvi treniņi, kas man noteikti arī palīdz.

- Armijas karjeras dēļ jau nepametīsiet tautas dejas.

- Noteikti nē, jo tas ir ārpus dienesta laika.

Zanes Mežavilkas vadītais "Mārsils" Horvātijā:

- Jūsu dienests jau ir tāds, kas nepaģēr dzīvot kazarmās. No rīta uz štābu, vakarā - mājās.

- Tieši tā. Nav jādzīvo kazarmās, bet, protams, viss pēc nepieciešamības.

- Kāds bija vislielākais gandarījums no līdzšinējā dienesta Zemessardzē?

- Man Zemessardze kopumā kā kustība liekas ļoti fantastiska un patriotiska lieta, kurā iesaistīties var ikviens iedzīvotājs, kur savu brīvo laiku pavadīt. Man vienmēr patikuši izaicinājumi, un Zemessardze ir tā, kas man tos devusi: pārvarēt sev uzstādīto augsto latiņu, pierādīt sev, ka varu darīt vairāk, ka varu aizstāvēt valsti, ja tas nepieciešams. Esmu šai lietai ieguvusi visas nepieciešamās iemaņas. Mans lielākais gandarījums ir tad, kad kādās sacensībās sanāk ļoti labi startēt, kad izdodas pārstāvēt valsti ar ļoti labiem rezultātiem, tad tiešām ir liels prieks – gan patriotiski, gan morāli.

- Zemessardzi lūdz palīgos arī tad, kad kāds cilvēks noklīdis, piemēram, mežā sēņojot. Vai ir gadījies piedalīties šādā meklēšanā?

- Jā, dažas reizes ir gadījies. Un tad, kad atrodam, protams, ir liels prieks. Viss līdz šim veiksmīgi beidzies.

- Ko par jūsu izvēli saka mājinieki un kolēģi?

- Mājinieki visi atbalsta, ir priecīgi, jo zina, ka ar militāro jomu esmu bijusi saistīta jau sen un tas bijis mans hobijs ļoti daudzus gadus. Viņiem tas nebija pārsteigums. Nav noslēpums arī, ka mans vīrs ir Latvijas armijas virsnieks, arī viņš mani ir motivējis izdarīt šādu izvēli. Kolēģi arī ikdienā vienmēr motivējuši, jo pēdējos gandrīz divus gadus Zemessardzes 45. bataljonā strādāju kā civilais darbinieks, arī saistībā ar loģistikas jautājumiem.

- Un ko Pāvilostas domnieki saka?

- Domnieki priecājas un apsveic manu izvēli.

- Vai zināt vēl kādu gadījumu, kad deputāts noliek mandātu, lai dotos dienēt armijā?

- Neesmu par tādu gadījumu nekad dzirdējusi.

Pāvilostas novada domes sēdē 12. decembrī lēma par Mežavilkas deputātes mandāta nolikšanu pirms termiņa un visi Zanei novēlēja veiksmīgu karjeru Bruņotajos spēkos. Sēdes vadītājs, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zaļakalns sacīja, ka Zane Pāvilostai nav zudusi un izteica novēlējumu, lai viņa pēc kāda laika dzimtajā pilsētā atgrieztos ar ģenerāļa uzplečiem.