Lembergs nav vienīgais ES pilsonis OFAC sankciju sarakstā
Latvijas Republikas pilsonis Aivars Lembergs, kuru ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā, ne tuvu nav vienīgais Eiropas Savienības pilsonis, pret ko vērstas OFAC sankcijas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Šobrīd šo sankciju sarakstā ir 152 fiziskas personas no 16 dažādām Eiropas Savienības valstīm. Visvairāk sankcionēto personu ir Itālijā (51), Apvienotajā Karalistē (31), Vācijā (26), Spānijā (13), kā arī Beļģijā (8). Vienpadsmit citās ES valstīs ir no vienas līdz piecām personām. Bet 12 valstīs nav nevienas šādas personas. Starp tām arī Igaunija un Lietuva.
Raidījums “de facto” ziņo, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijas pret Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils Brīvostas pārvaldi, nākušas bez iepriekšēja brīdinājuma un Latvijas amatpersonas par tām uzzināja tikai dienā, kad lēmumu paziņoja.
Aivaru Lembergu, līdz ar vēl vairākām personām no citām valstīm, globālajā Magņitska sankciju sarakstā, ASV varas iestādes iekļāva pirmdien – kā sveicienu Latvijai Starptautiskajā Pretkorupcijas dienā. ASV puse visu informāciju, ko tā vēlējusies sniegt par Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā, iekļāvusi publiskajā paziņojumā. Papildus tam “de facto” zināms, ka ASV amatpersonas Lembergu un viņa ietekmes organizācijas iekļāvušas sankciju sarakstā, lai “izdarītu uz viņu spiedienu korupcijas dēļ, kurā viņš ir iesaistīts”.
Pieticīgā informācija devusi vietu spekulācijām par to, kādēļ ASV šo lēmumu pieņēmusi tieši tagad. Un vai to varēja ietekmēt Jauno konservatīvo politiķu – tieslietu ministra Jāņa Bordāna, viņa biroja vadītāja Alda Bukša, parlamentārā sekretāra Jura Juraša un Saeimas deputāta Gata Eglīša vizīte ASV dažas dienas pirms lēmuma pieņemšanas. Vizīte bijusi viņu pašu iniciēta un tās laikā apmeklējuši vairākus ASV departamentus, tai skaitā – Finanšu, kas lemj par personu iekļaušanu sankciju sarakstā. Šajās sarunās pieminēti Latvijas oligarhi.
“Nevienkāršosim tās sarunas. Ministrs nebrauc sniegt detalizētu informāciju par to, kas un kāpēc jāiekļauj sarakstos – tas tā nenotiek. Es varbūt atturēšos no komentāra,” raidījumam “de facto” saka Bordāns. Viņa partijas biedrs Eglītis norāda: “ASV par oligarhiem bieži zin vairāk nekā mēs paši. Viņi ir labi informēti un mēs viņiem neko jaunu nevaram pateikt”.
Neoficiāli izskanējis, ka sarunās ASV nosaukti gan Lemberga, gan Andra Šķēles vārdi. ASV lēmumā vārds oligarhi attiecībā uz Latviju lietots daudzskaitlī, bet sarakstā iekļauta viena persona.
Ārlietu nozares profesionāļi uzskata, ka politiķu sarunas nav tiešā veidā ietekmējušas ASV lēmumu, jo abus notikumus šķir vien pāris darbadienu (5. un 9.decembris).
“de facto” zināms, ka ASV interese par Lembergu, kas tagad rezultējusies sankcijās, sākusies jau pirms vairākiem gadiem. Par to liecina gan Wikileak noplūdusī Valsts departamenta sarakste, gan arī nesenāki signāli. Piemēram, ASV viceprezidenta Džo Baidena runa, kurā viņš uzsvēra, ka korupcijas izskaušana Latvijā ir būtiska, lai saglabātu nacionālo suverenitāti. Bet pirms gada Pretkorupcijas dienā ASV vēstniece Latvijā aicināja politiķus izlēmīgi cīnīties pret korupciju visos līmeņos.
