Rīgas brīvostas ārvalstu partneri pēc pēdējo dienu notikumiem pauž satraukumu
Pēdējo dienu paziņojumi saistībā ar valsts plāniem pārņemt pārvaldībā Rīgas un Ventspils ostas ir radījuši zināmu satraukumu Rīgas brīvostas starptautiskajos partneros, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
"Mani mulsina vai rada bažas tas, ka pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējušajos paziņojumos Rīgas brīvosta tiek saistīta ar situāciju Ventspils ostā un ar Magņitska sarakstu, ar kur, manuprāt, ostai vispār nav nekāda sakara. Šie paziņojumi ir radījuši arī zināmu satraukumu mūsu starptautiskajos sadarbības partneros," sacīja Zeltiņš.
Viņš arī atzīmēja, ka gada beigas ir periods, kad ostas sadarbības partneri - transporta kompānijas, loģistikas uzņēmumi - pārslēdz līgumus.
"Lai veselais saprāts uzvar. Galvenais, lai ir kravas, lai ir attīstība un, lai mēs ar visām šīm te sistēmas raustīšanām neizdarām atkal lāča pakalpojumu kaimiņiem, kuri šobrīd noteikti aplaudē," uzsvēra Zeltiņš.
Viņš arī piebilda, ka no Rīgas brīvostas pārvaldnieka skatupunkta uz valsti un pašvaldību vienmēr ir skatījies kā uz īpašniekiem, tāpēc iecere veikt grozījumus likumā "Par ostām", valstij pārņemot Rīgas un Ventspils ostas, nav reforma. "Tā nav reforma - šajā gadījumā no pārvaldības tiek izmesta ārā pašvaldība," teica Zeltiņš.
Jau ziņots, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").
OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.
Vienlaikus Ministru kabinets trešdien, 11.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.
Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā, bet Ventspils osta - otra lielākā.
