Urbanovičs piedāvā naudu mediķu algām rast, samazinot aizsardzības budžetu

Levits šonedēļ Briselē tiekas ar Stoltenbergu. Urbanoviča ieskatā Valsts prezidentam būtu jārunā ar Stoltenbergu, "kurš pēc pārliecības un sirdī ir sociāldemokrāts", lai izvērtētu iespēju samazināt Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru aizsardzībai, kas patlaban ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Domāju, ka būtu iespēja vienoties ar NATO, ka Latvija uz gadu, diviem iekavētu solītos 2% no IKP. Ar to pietiktu, lai pildītu saistības," uzskata Urbanovičs. Viņaprāt, šāds solis Latvijas sabiedrībā arī veicinātu uzskatu par NATO kā solidāru organizāciju.

Politiķis akcentēja, ka "armijnieki vienmēr runās par finansējuma palielināšanas nepieciešamību aizsardzībai", tomēr šajā situācijā būtu jādomā, kā pildīt solījumus mediķiem.

"Latvijai un NATO nav vajadzīgi slimi karotāji. Ja veselības aprūpei tiktu ziedoti NATO līdzekļi, kurus ar laiku varētu atgriezt, tad tam būtu ļoti svarīgs ārpolitisks un drošības impulss, ka NATO ir mūsu draugi, kuri nav vienaldzīgi," uzskata Saeimas deputāts.

Urbanovičs pauda, ka daudzās valstīs vismaz daļa veselības tēriņu iekļaujas aizsardzības un NATO kontekstā, līdz ar to, viņaprāt, minētais solis nebūtu pretrunā ar NATO Hartu.

Šādu priekšlikumu "Saskaņa" gan oficiāli izskatīšanai parlamentā nevirzīs, jo šādas sarunas augstākajā līmenī būtu jārisina Valsts prezidentam, uzskata Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka no iepriekš Saeimas iecerētajiem 120 miljoniem eiro 2020.gada budžetā mediķu atalgojuma palielināšanai piešķirta puse jeb 60 miljoni eiro.

Ņemot vērā nozares neapmierinātību, partiju apvienība "Attīstībai/Par!" rosinājusi trūkstošo naudu rast, palielinot valsts budžeta deficītu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagājušās nedēļas beigās norādīja, ka šāds solis nebūtu saprātīgs.