Lūdz Levitu nodot caurlūkošanai vairākus budžeta pakotnē iekļautos likumus

Kā informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, šāds aicinājums vēstulē Levitam pausts, lai nodrošinātu nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tādējādi ņemtu vērā dažādu sociālo grupu intereses.

Parlamentārieši lūdz otrreizējai caurlūkošanai nodot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Deputāti uzskata, ka likumprojektu pieņemšanā esot "rupji pārkāptas Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un tiesiskuma pamatprincipi". Parlamentārieši vērš uzmanību, ka budžeta pakotnē pieņemti grozījumi par valsts budžeta atsevišķu izdevumu atsaistīšanu no minimālās algu, lai gan tam nebūšot ietekmes uz 2020.gada budžetu.

Opozīcija arī pauž bažas, ka līdz ar šīm izmaiņām sociāli mazāk aizsargātām personām, piemēram, vientuļajām māmiņām, cilvēkiem ar invaliditāti un to asistentiem pabalstu apjoms netikšot palielināts līdz pat 2023.gadam. Deputātu ieskatā šāda iespējamā situācija vērtējama kā "klajš cilvēktiesību pārkāpums".

Politiķi savā vēstulē Levitam sniedz detalizētu argumentāciju par viņuprāt Saeimas darbā šajos gadījumos pieļautajiem pārkāpumiem un neievērotajiem principiem. Deputāti arī vērš uzmanību, ka tika ierobežotas opozīcijā esošo deputātu tiesības izteikt savu viedokli, uzstājoties debatēs, jo to laiks tika samazināts līdz vienai minūtei pirmajā uzstāšanās reizē un arī vienai minūtei otrajā uzstāšanās reizē.

Satversmē ir noteikts, ka desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Kā ziņots, parlaments 2020.gada valsts budžetu pieņēma ceturtdien, 14.novembrī, tostarp Saeimas vairākums galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus, kas būtiski palielinās valsts finansējumu partijām.

Likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas varēs tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Piešķirot lielāku valsts budžeta finansējumu, būtiski samazināts pieļaujamais fizisko personu dāvinājumu un cita veida iemaksu maksimums.

Opozīcijas deputāti savāc nepieciešamos parakstus, lai lūgtu prezidentam.