Aizsardzības ministrija varētu palīdzēt robežsardzei ar modernu sensoru vai novērošanas kameru iegādi
Robežas drošības uzlabošanai Aizsardzības ministrija (AM) varētu palīdzēt Valsts robežsardzei ar modernu sensoru vai novērošanas kameru iegādi, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paziņoja, ka Iekšlietu ministrija vēlas, lai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tiktu iesaistīti valsts Austrumu robežas apsargāšanā, taču AM uz šādu iniciatīvu neesot reaģējusi. Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA paziņoja, ka iekšlietu ministrs jautājumu par Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību valsts robežas stiprināšanā plāno risināt tiešā sarunā ar aizsardzības ministru, nevis preses starpniecību.
Komentējot minēto, Pabriks intervijā aģentūrai LETA teica, ka karavīri var strādāt arī par medicīnas māsām, taču viņu funkcijas ir nodrošināt valsts aizsardzību, tāpēc viņš domā, ka ministra paustais bija pārpratums.
Pabriks saprotot Iekšlietu ministrijas vadības vēlēšanos uzlabot robežu apsardzību un to, ka ministrijai trūkst resursu, taču līdz šim sadarbība starp armiju un robežsardzi ir bijusi ļoti laba, piemēram, par aizsardzības resora līdzekļiem AM robežsardzi nodrošinājusi ar NATO standartiem atbilstošiem ieročiem.
"Katrā ziņā esam gatavi atbilstoši savām iespējām palīdzēt robežsardzei ar modernu sensoru vai novērošanas kameru iegādi. Sadarbība pastāv, un, apsēžoties pie kopīga galda, risinājumus vienmēr var atrast. Protams, atbalsts notiks saprāta robežās un nemazinot armijas kapacitāti," piebilda ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku likumā teikts, ka izņēmuma stāvoklī Nacionālo bruņoto spēku sastāvā var iekļaut Valsts robežsardzi, savukārt kara laikā robežsardzi iekļauj armijas sastāvā.