Elksniņš: virzīties skolu slēgšanas virzienā nav pieļaujams

Domes priekšsēdētājs bija izvairīgs, komentējot iespējamo pamatskolu un vidusskola reorganizāciju, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto iniciatīvu par minimālo audzēkņu skaitu katrā no izglītības posmiem. Viņš gan atzina, ka domei ir negatīvs viedoklis par ministrijas izziņotajām reformām, jo tās lielākoties esot politiskas.

Elksniņš skaidroja, ka ministrija ar konkrētiem priekšlikumiem klajā nākšot nākamā gada sākumā, bet pašlaik par šo jautājumu turpinās diskusijas.

"Nav pieļaujami iet skolu slēgšanas virzienā un liegt bērniem iespēju iegūt izglītību tuvāk savai dzīvesvietai," komentēja Daugavpils mērs.

Jau vēstīts, ka IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, kā arī noteikt kvalitātes kritērijus vidējās izglītības pakāpē.

Lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, valdība IZM ir uzdevusi izstrādāt priekšlikumus optimālam skolu tīklam Latvijā, skaidroja ministrijā. 14.maijā valdība pieņēma zināšanai ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par skolu tīkla sakārtošanu", kurā analizēta pašreizējā situācija pašvaldību dibinātajās skolās, modelēti iespējamie risinājumi, kā arī provizoriski iezīmēti minimālā skolēnu skaita kritēriji.

Ministrijā uzsvēra, ka informatīvais ziņojums balstās tikai uz pašvaldību izglītības iestāžu analīzi, neietverot informāciju par privātajām izglītības iestādēm.

Tāpat līdz 2020. gada februārim IZM plāno prezentēt jaunu skolu finansēšanas modeli, kas būtu vērsts uz skolas pamatvajadzībām, nefokusējot uzmanību tikai uz kvantitatīvajiem rādītājiem.

"Ņemot vērā demogrāfijas tendences, kur uzskatāmi iezīmējas iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita samazināšanās, esošais izglītības tīkls neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem," pauda IZM.