Valsts kanceleja meklēs tās iestādes, kurās algas ir pārāk zemas
Patlaban Valsts kancelejā (VK) norit darbs pie valsts iestādēs strādājošo atalgojuma regulējuma sakārtošanas un iekšējo procesu pārskatīšanas, savukārt nākamgad plānots identificēt tās publiskā sektora nozares un iestādes, kurās atalgojuma līmenis ir par zemu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja VK direktors Jānis Citskovskis.
Viņš skaidroja, ka likumdošanas pilnveidošana un iestāžu iekšējā darba pārskatīšana ir pirmais solis sistēmas sakārtošanā, bet nākamais solis būs to iestāžu identificēšana, kurām nepieciešams lielāks finansējums atlīdzībām.
Vaicāts, vai patlaban šīs iestādes jau nav noskaidrotas, Citskovskis atbildēja noliedzoši. "Šobrīd mēs neesam skatījušies otrā soļa ietvaros, cik daudz un kuras būtu tās iestādes, [kurās jāceļ atalgojuma līmenis]. Paveiksim pirmo soli - sakārtosim likumdošanu, un tad sekos nākamais solis - skaidrs piedāvājums, identificējot tās nozares, jomas, iestādes, kur šī atlīdzība ir relatīvi zemāka, salīdzinot ar pārējām, un kur būtu nepieciešams papildu finansējums."
Pēc Citskovska teiktā, valsts iestādes un nozares, kurās atalgojuma līmenis ir pārāk zems, plānots identificēt nākamgad - ap to laiku, kad sāksies darbs pie 2021.gada valsts budžeta izstrādes.
Kā ziņots, VK ir izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
VK uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem. Plānots, ka izcilākie nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū, skaidroja VK.
Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.
