foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Rīdziniekus un pilsētas viesus aicina nesabaidīt savannas iemītniekus
Dabā geladas mīt Etiopijas kalnos.
Runā Rīga
2019. gada 27. oktobris, 06:28

Rīdziniekus un pilsētas viesus aicina nesabaidīt savannas iemītniekus

Jauns.lv

Rīgas zoodārzs aicina ar pietāti izturēties pret jaunatklātajā Āfrikas savannas ekspozīcijā aplūkojamajiem dzīvniekiem, jo tiem vēl jāpierod pie jaunās mītnes un pārmērīgs troksnis var tos izbiedēt.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jaunajā kompleksā vienkopus var iepazīt trīs sugu antilopes, zebras un zoodārza jaunākos iemītniekus geladas pērtiķus. Apmeklētāji lūgti pārvietoties lēnos soļos un sarunāties pieklusināti, jo sabaidītas antilopes impalas spēj uzlēkt pat trīs metru augstumā, bet pērtiķiem pārliecīgs stress veicina apmatojuma izkrišanu.

Ekspozīcija aizņem gandrīz desmito daļu zoodārza teritorijas (1,7 hektārus) un pavasarī tiks apvienota ar žirafu mītni un pastaigu laukumu vienotā Āfrikas savannas dzīvnieku aploku kompleksā, kurā vienkopus ganīsies zebras, žirafes un divu sugu antilopes. Atsevišķi ir izvietotas geladu un pasaulē mazāko antilopju dikdiku mītnes.

foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Kērka dikdiki ir pasaulē mazākās antilopes.

Šobrīd aplūkojamas četras pasaulē lielākās antilopes –dižantilopes un trīs ļoti spriganas impalas. Šie dzīvnieki līdz šim Rīgas zoodārzā nebija apskatāmi. Pagaidām atsevišķā aplokā pievienošanos antilopju baram gaida Čapmana zebru ģimene ar šogad zoodārzā dzimušo pusaugu zebrēnu.

foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Āfrikas savanna aizņem gandrīz desmito daļu zoodārza teritorijas – 1,7 hektārus.

Neparastākie jaunpienācēji ir pieci geladas pērtiķi, kuri viesus sagaida labi pārredzamā iekštelpu ekspozīcijā, bet Pērtiķu salu sāks apgūt pavasarī, kad laikapstākļi būs labvēlīgāki. Kērka dikdiki atsevišķā ekspozīcijā aplūkojami jau vairāk nekā mēnesi.
Kompleksu projektēja pilnsabiedrība Re-Arta, būvniecību pēc Rīgas domes pasūtījuma divu gadu laikā paveica pilnsabiedrība BBA un Tilts. Kopējās būvdarbu izmaksas bija aptuveni 3,1 miljons eiro. Valsts ieguldīja 400 000 eiro, pārējo – pašvaldība.