Jaunnedēļ plāno izsludināt konkursu uz Dailes teātra direktora amatu

Kokale skaidroja, ka tā kā teātris ir kapitālsabiedrība, tad, lai izsludinātu konkursu ir noteikta procedūra. Viņa sacīja, ka nepieciešams piesaistīt Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi, kurš piedalīsies vērtēšanas komisijā. "Kad tiks deleģēts pārstāvis un pieaicināti nozares eksperti, tad izveidos komisiju," pauda Kokale.

Komisija kopīgi uzrakstīs nolikumu un tad tiks izsludināts konkurss. Ministrija paredz, ka tas varētu notikt jaunnedēļ.

Kā ziņots, līdzšinējais teātra vadītājs Andris Vītols pēc desmit gadu ilga darba nolēmis atstāt Dailes teātra direktora amatu.

Vītols norādīja, ka teātris ir nemitīgu pārmaiņu priekšā. Viņaprāt, to apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā.

Kā uzsvēris teātra direktors, šobrīd teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. "Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju," sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Viņa lēmums atkāpties seko pāris nedēļas pēc tam, kad aktieru īstenotā "apvērsumā" amatu pameta teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers.

Dailes teātra aktieri izteica neuzticību Džilindžeram. Aktieri medijos publicēja vēstuli, kurā teikts, ka aktieri, balstoties savā ilggadīgā profesionālā pieredzē, zina to prasību kopumu, kurām būtu jāatbilst teātra mākslinieciskajam vadītājam un var saprast, pēc kādiem rezultātiem un kritērijiem var vērtēt viņa darbu ilgtermiņā. Runa nav par formāliem darba līgumā norādītiem darba pienākumiem, bet pēc būtības, norādīts aktieru vēstulē.

Šis prasību un sasniedzamo rezultātu kopums aktieru ieskatā ietver tādas funkcijas kā: repertuāra plānošana adekvāti teātra mākslinieciskajām ambīcijām un finansiālajām vajadzībām un šo abu vajadzību savstarpēja samērība. Plānošanai vajadzētu būt atbilstošai nekomerciāla, valsts dotēta teātra funkcijām. Tas ir darbs ar aktieru sastāvu, tā attīstības jautājumi. Tas tieši skar teātra nākotni ilgtermiņā, teikts aktieru vēstulē.

Tāpat aktieri uzskata, ka mākslinieciskā vadītāja pienākums ir kopējā teātra mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, katras izrādes līmeņa un kvalitātes regulāra uzraudzīšana, līdz ar to, arī pastāvīga klātbūtne teātra ikdienas darbā. Tas ir pienākumu rūpēties par teātra reputāciju un prestižu sabiedrībā un profesionāļu vidē. Aktieru vēstulē uzsvērts, ka tas nozīmē arī uzņemties līdzatbildību par teātra kopējo finansiālo situāciju, mākslinieciskā personāla atalgojumu samērību adekvāti ieguldītajam darbam un sasniegtajiem rezultātiem.

"Un, protams, visbeidzot, mākslinieciskā vadītāja funkcija ir iestudēt savā teātrī mākslinieciski labas izrādes, vadoties ne tikai no kritērija, vai izdosies pārdot pilnas zāles, bet darbus, kas gūst gan kritiķu, gan prasīgas publikas atzinību. Kopumā tas ir: labi administrēt un tālredzīgi vadīt mākslinieciskos procesus teātrī," teikts aktieru vēstulē.