ES budžets 2020: Parlaments prasa vairāk līdzekļu klimata aizsardzībai
Eiropas Parlaments trešdien pieņēma savu nostāju par nākamā gada ES budžetu, uzsverot, ka tam jākļūst par stabilu izejas punktu nākamās paaudzes ES programmām.
EP deputāti rezolūcijā, ko pieņēma ar 529 balsīm par, 130 pret un 43 atturoties, uzsver, ka 2020.gada budžets ir “Savienības pēdējā iespēja pietuvoties šim periodam noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu”, kā arī norāda, ka 2020.gada budžetam jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam īstenošanai
EP deputāti prasa palielināt Komisijas ierosināto budžetu par vairāk nekā 2 miljardiem EUR, kurus varētu novirzīt klimata mērķiem. Viņi prasa arī vairāk finansējuma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) un Erasmus+, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, digitalizācijai, migrācijai un ārpolitikai, tostarp arī attīstības un humanitārajai palīdzībai.
Eiropas Parlamenta pieprasītais 2020. gada budžets ir gandrīz €171 miljardi maksājumu saistībās (līdzekļi, ko ES apņemas ieguldīt 2020. gadā vai turpmāk, jo projekti un programmas bieži ilgst vairākus gadus), tādējādi prasot par aptuveni €2,7 miljardiem vairāk nekā Komisijas ierosinātais budžets. Aptuveni €159 miljardus Eiropas Parlaments ierosina 2020. gadā atvēlēt reālajiem tēriņiem.
Atbildīgā ziņotāja par ES 2020. gada budžetu (Komisijas sadaļa) Monika Holmeijere (ETP, DE):
“Šodienas balsojums par 2020. gada budžetu parāda Parlamenta vienotību un politisko grupu saprašanos par būtisko: vērienīgus klimata mērķus un vides aizsardzību var īstenot līdztekus programmām, kas rada jaunas darbavietas, atbalsta pētniecību un izstrādi un palielina konkurētspēju. Balsojums apliecina arī EP vēlmi piešķirt vairāk līdzekļu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, apmaiņas programmai Erasmus+, kā arī veiksmīgajai programmai DiscoverEU, ar kuru 18-gadniekiem tiek nodrošinātas Interrail dzelzceļa biļetes, lai dotu iespēju atklāt Eiropu bez robežām”.
Kas notiks tālāk
Plenārsēdes balsojums aizsāks trīs nedēļu ilgās likumdošanas sarunas ar Padomi, lai panāktu abu iestāžu vienošanos un Parlaments varētu laikus pieņemt nākamā gada budžetu 2019. gada novembra II plenārsesijā (no 25. līdz 28. novembrim). Ja laikus netiks panākta vienošanās, Komisijai būs jāiesniedz jauns budžets.
Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, NVO un uzņēmumiem.
ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: ja dalībvalstu budžetus, lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un, atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta.
