Ugunsdzēsēji šogad steigušies glābt 611 dzīvniekus - pat bruņurupuci
Šogad deviņos mēnešos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki 611 reizes devušies glābt dzīvniekus – visbiežāk kaķus, bet bijuši arī eži, putni, zirgs un daudzi citi.
Glābēji palīdzējuši 354 mājdzīvniekiem, 238 savvaļas dzīvniekiem, 19 mājputniem un mājlopiem gan laukos, gan pilsētās. Visbiežāk – 309 reizes – glābti kaķi, kas uzrāpušies kokā, bet saviem spēkiem nespējuši tikt lejā, ielīduši caurulēs, iekrituši ventilācijas šahtās un akās.
Ar 140 gadījumiem seko putni – baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi, kas, piemēram, iestrēguši ventilācijas šahtā vai sapinušies makšķerauklās. Palīdzība bijusi nepieciešama arī 44 suņiem, un 38 reizes vajadzēja evakuēt čūskas no dzīvojamām ēkām un pagalmiem. Unikālākais gadījums piedzīvots februārī, kad no ledus Cieceres ezerā Saldū nocelts bruņrupucis.
Laukos bieži jāglābj meža dzīvnieki vai lielie mājlopi, kuriiestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Piemēram, 1. martā Siguldā veiksmīgi izcelts līdz vēderam iestidzis zirgs. Nereti bez apkārtējo iesaistes glābšana nebūtu iespējama, tāpēc ugunsdzēsēji ir pateicīgi par palīdzību ar traktortehniku.
Ne visos gadījumos palīdzību tomēr izdodas sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš pats izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tās iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka ir jāpieskata un jārūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs atstāts vēdināšanas režīmā, spraugā nevar iesprūst kaķis.
“Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība,” skaidro VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše-Kučma.
