"Rīgas satiksme" alkohola pārbaudēm tērē simtiem tūkstošus: alkometrā jāpūš ne tikai šoferiem, bet arī sētniekiem

Lai arī „Rīgas satiksme” uz Jauns.lv jautājumu neatbildēja, cik konkrēti šādi testi izmaksā, viegli var aprēķināt, ka summa nav no mazajām un tā sasniedz vairākus simtus tūkstošus gadā.

Vidēji darba dienās tiek veiktas 4000 alkohola pārbaudes, bet brīvdienās – 1500, Jauns.lv teica „Rīgas satiksmes” sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bartaševiča. Tas ir apmēram 1,2 miljoni testu gadā. „Rīgas satiksmes” mājaslapā publicēta iepirkuma konkursa nolikums, kurā uzņēmums par 180 000 eiro vēlas pirkt 940 000 alkometru iemušu. Tātad - tik daudz tiek tērēts alkometru iemušu iepirkšanai gada laikā. Jāpierēķina klāt arī pašu alkometru cena, kas pirms pāris gadiem bija iekļauts „Rīgas satiksmes” meitasuzņēmuma „Rīgas acs” kopējā iepirkumā par drošības sistēmas komponentu, tostarp arī alkotestera katra vadītāja kabīnē, iegādi. Šim mērķim „Rīgas acs” ņēma 4,5 miljonus eiro lielu kredītu. Tāpat jāalgo arī kādi pārdesmit feldšeri, kas veic alkohola pārbaudes pirms un pēc darba laika divos autobusu, divos trolejbusu un divos tramvaju parkos. Tas viss kopā sastāda pamatīgu summu – vairākus simtus tūkstošu eiro.

Kāds „Rīgas satiksmes” darbinieks, kurš nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, Jauns.lv teica: „Uzņēmumā alkohola pārbaudes jāveic ne tikai vadītājiem un kontrolieriem, bet arī citiem darbiniekiem, tostarp sētniekiem un atslēdzniekiem, bet administrācijai nē. Iznāk, ka viņi mierīgi savos kabinetos var dzert šampanieti un svinēt dzimšanas dienas! Pie tam, pirms šī testa nedrīkst pārdesmit minūtes dzert kafiju vai kvasu, jo tas var uzrādīt mikroskopisku alkohola procentu asinīs, bet pieļaujamā norma ir 0,00%. Vēl pirms darba sākuma un to nobeidzot pie feldšera kabineta, lai veiktu testu, veidojas drūzma un rinda. Tas nozīmē - lai to veiktu uz darbu jāiet ātrāk un arī pēc tā beigšanas nākas aizkavēties”.

Bartaševiča teica, ka tik tiešām ir lūgums vadītājiem pirms testa iziešanas pārdesmit minūtes atturēties no kafijas dzeršanas. Bet drūzma pie feldšera kabineta durvīm jau neveidojoties, jo visi taču nenāk uz dabu vienā laikā un feldšeri strādājot astoņos transportlīdzekļu parkos. Tādējādi „pārbaudāmie” nestāv vienā gara rindā. Pie tam vadītājiem darba dienas laikā savs alkohols jāpārbauda alkotesteros, kuri atrodas darba vietā – transportlīdzekļa kabīnē.

Uzņēmumā, kurā strādā 4100 darbinieku, vairums no kuriem ir autobusu vadītāji, diennaktī tiek veiktas apmēram 4000 pārbaudes, teica Bartaševiča un turpināja: „Alkohola pārbaudes tiek veiktas sabiedriskā transporta līdzekļu vadītājiem gan maiņu uzsākot, gan maiņu beidzot. Tāpat alkohola pārbaudes notiek kontrolieriem, darbiniekiem, kuru darba pienākumos ietilpst transportlīdzekļa vadīšana, kā arī citiem darbiniekiem, par kuriem rodas aizdomas, ka tie atrodas alkohola ietekmē darba pienākumu izpildes laikā. Jānorāda, ka darbiniekus, kuriem veikt alkohola pārbaudi, var noteikt arī katras struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, tātad tas var būt jebkurš darbinieks, kuram tiek veikta alkohola pārbaude, arī administrācijas darbinieks.
 
Pārbaužu mērķis ir nodrošināt darba drošību, ceļu satiksmes drošību un neapdraudēt pasažieru drošību, dzīvību un veselību. Vēlamies norādīt, ka alkohola klātbūtne skar gan pašu darbinieku, gan sniegtā pakalpojuma kvalitāti, jo nav iedomājama situācija, kad, piemēram, transportlīdzekļa virsbūves tīrīšanu, remontu, vai darbu pie darbgalda - paaugstinātas bīstamības avota veic darbinieks alkohola ietekmē”.

Jāatgādina, ka pirms apmēram desmit gadiem „Rīgas satiksmi” pāršalca vairāki alkohola skandāli. 2010. gadā 23. maršruta autobusa vadītājs 2,4 promiļu reibumā izraisīja avāriju un gāja bojā. pasažieri arī sūdzējās, ka no biļešu kontrolieriem „nes pēc alkohola” un viņiem pēc alkohola testu veikšanas nācās pamest darbu. Pirms tam, 2006. gadā, kāds trolejbusa vadītājs 2,9% promiļu reibumā ar trolejbusu ietriecās četrās automašīnās. Pēc šiem gadījumiem arī tika nolemts „Rīgas satiksmē” veikt pastiprinātas alkohola pārbaudes.