Bordāns: vienošanās par nākamā gada budžetu ir panākta; nauda Liepājas cietumam netiks atvēlēta

Viņš atzina, ka līdz ar to cīņa ar noziedzības apkarošanu iebuksēs un valstij nāksies ilgāk šķērdēt līdzekļus, ieguldot tos vecajā cietumu infrastruktūrā. Tomēr jau nākamgad esot plānots izsludināt jaunu konkursu par cietuma būvniecību.

Uz jautājumu, vai vienošanās par nākamā gada budžeta prioritātēm ir panākta, Bordāns atbildēja apstiprinoši. Viņš gan uzsvēra, ka budžeta projektu pārsvarā izstrādā finanšu ministrs un viņa partija, un "tā šobrīd ir konkrēta, un ir konkrēts ministrs", bet pārējie partneri piedalās tikai ar saviem lūgumiem. "Jā, mēs esam panākuši rezultātu," valdības partneru sarunas par budžeta prioritātēm komentēja politiķis.

Bordāns atzina, ka sarunas par budžetu bija "smaga cīņa", bet to viņš ne mirkli nenožēlojot, jo "citādāk politikā nevar būt".

Jautāts, vai pēc vienošanās par budžeta prioritātēm paliek pāri gandarījuma sajūta vai tomēr spīts un rūgtums, Bordāns atbildēja: "Mēs ejam tālāk, mēs strādājam. Ar budžetu nebeigsies darbs."

Tieslietu ministrs atkārtoja iepriekš izskanējušo, ka saskaņā ar panākto vienošanos minimālā alga nākamgad netiks celta, taču tas tiks darīts 2021.gadā. Papildus tam Bordāns arī zināja teikt, ka 2021.gadā neesot paredzēts celt nodokļus.

Kā ziņots, valdība šodien sanāks uz ārkārtas sēdi par nākamā gada budžetu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. 

Minēto ziņojumu bija plānots izskatīt pagājušajā nedēļā, 6.septembrī, notikušajā valdības ārkārtas sēdē, tomēr pēc tieslietu ministra Bordāna lūguma ziņojums netika skatīts.

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 178,1 miljonu eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro - neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem. 

2020.gada budžetā papildu līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildu plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm - 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai - desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildu paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai - 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildu 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam - 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 400 000 eiro, Valsts kontrolei - 500 000 eiro, Augstākajai tiesai - 100 000 eiro, Satversmes tiesai - 900 000 eiro, bet prokuratūrai - 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildu plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai - 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildu prasīja 953,5 miljonus eiro.