Kazāks: Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa
Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
"Prieks, ka budžets izskatās būs laicīgi, tā ir galvenā lieta pašlaik," viņš teica.
Kazāks atzīmēja, ka pasaules ekonomikā šobrīd valda nenoteiktība, ekonomika joprojām aug, taču ne tik strauji kā iepriekš. Tādēļ Latvijas ekonomikai, kas lielā mērā ir atkarīga no eksporta tirgiem, ātra budžeta pieņemšana mazinās nenoteiktību, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs skaidrs ar ko rēķināties.
Savukārt, komentējot naudas sadali budžetā, Latvijas Bankas padomes loceklis norādīja, ka tas ir politiķu lēmums. Kazāks atzīmēja, ka labās lietas budžetā ir atbalsts strādājošajiem, neapliekamais minimums, nevienlīdzības mazināšana. "Tendences daudzos virzienos ir pareizas, bet skaidrs, ka naudas visam nepietiks," viņš piebilda.
Kazāks arī uzsvēra, ka Latvija nedrīkst aizmirst par reformām - veselības, izglītības, ēnu ekonomikas mazināšanas jomās, kā arī administratīvi teritoriālo reformu.
Jau vēstīts, ka koalīcija "lielās līnijās" panākusi vienošanos par nākamā gada budžetu. Šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par papildu līdzekļu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.
