Lielvārde neatbalsta ministrijas izstrādāto teritoriālās reformas modeli
Lielvārdes novada dome nolēmusi neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) modeli par 36 pašvaldību izveidošanu Latvijā, kurā Lielvārdes novadu plānots apvienot ar Ogres, Ikšķiles un Ķeguma novadiem, liecina domes ārkārtas sēdes lēmums.
Šādu lēmumu domes deputāti pieņēmuši, izvērtējot VARAM izstrādāto konceptuālo ziņojumu un Lielvārdes novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas par ATR rezultātus.
Izvērtējumā secināts, ka Lielvārdes novads kā atsevišķa administratīvi teritoriālā vienība, apvienojot Lielvārdes pilsētu, Lielvārdes pagastu, Jumpravas pagastu un Lēdmanes pagastu, tika izveidots 2009.gadā. Lielvārdes novadā uz 2019.gada 1.janvāri deklarēti 10 330 iedzīvotāji.
Līdz šim valstī praktiski nebija reģionālās politikas, visa valsts Eiropas Savienībā (ES) tika prezentēta kā viens attīstības reģions un rezultātā attīstījās tikai Rīga un Pierīga, kas ir sasniegusi ES attīstības vidējo līmeni, bet reģionu attīstība pārsvarā ir sasniegusi ap 50% no ES attīstības vidējā līmeņa. Visvairāk novadu attīstību iespaido Rīgas tuvums un iepriekšējā saimniekošanas sistēmā izveidotā infrastruktūra, norādīts lēmumā.
Pašvaldības lēmumā teikts, ka VARAM sagatavotie dati nepierāda, ka lielajos novados attīstība notiek straujāk, kas ir iecerētās reformas pamatarguments visas valsts attīstībai.
Piemēram, ATR reformas rezultātā Ogres novadā apvienojamo novadu attīstības līmeņu indeksi pēc 2018.gada datiem saskaņā ar Valsts statistikas pārvaldes datiem ir: Ikšķiles novads: 1.235 (8.vieta valstī), Ogres novads - 0.441 (19.vieta valstī), Lielvārdes novads - 0.349 (22.vieta valstī), Ķeguma novads - 0.264 (23.vieta valstī).
Lēmumā skaidrots, ka administratīvos izdevumus salīdzināt nav iespējams, jo pašvaldības šajos izdevumos iekļauj atšķirīgus izdevumus. To atzinusi arī Valsts kontrole. VARAM sarunā ar pašvaldību nevarēja atbildēt par iecerēto administratīvo izdevumu samazināšanu, jo nav aprēķinu.
Pie tam, Lielvārdes novada pašvaldībā ir izveidots Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kurā ne tikai Lielvārdes novada pašvaldības, bet arī citu pašvaldību iedzīvotāji var saņemt valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Ogres novadā šāda centra nav, teikts domes lēmumā.
Lauku novados pastiprināsies nomales efekts un sāksies jauns iedzīvotāju migrācijas vilnis no laukiem. Lielvārdes novads, plānojot pašvaldības budžetu, pagastu attīstībai novirza finanšu līdzekļus, kas aprēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielāki ir lauku teritorijās. Šāda pašvaldības budžeta plānošana veicina attīstību lauku apvidos un iedzīvotāju piesaisti pagastiem, uzsvērts lēmumā.
Lielvārdes novada pašvaldībai nav pārliecības, ka jaunizveidotā novada budžets tiks plānots, lai nodrošinātu apvienoto administratīvo teritoriju līdzsvarotu attīstību, nevis tikai uzturēšanu, proti, budžeta plānošana, ievērojot iedzīvotāju skaitu, teritorijas lielumu, citus izmērāmus kritērijus.
Līdz šim Lielvārdes novada pašvaldība pilnā apmērā izpilda visas likumos noteiktās pašvaldības funkcijas, kā arī īsteno izstrādātos projektus, piesaistot Eiropas fondu un citu avotu finansējumu. VARAM negatīvais vērtējums par pašvaldību sadarbību nodrošinot būvvaldes, izglītības pārvaldes, civilās aizsardzības u.c. komisiju darbu, tādā veidā ekonomiski izmantojot finanšu līdzekļus, attiecībā uz Lielvārdes novadu nav saprotams, jo ar savstarpējo sadarbību saistītās aktivitātes pašvaldības finansē katra no sava budžeta, nevis izmanto citas pašvaldības finanšu resursus.
Lielvārdes novada pašvaldība ir veikusi virkni darbību, lai optimizētu administratīvās izmaksas, tai skaitā, novadā izveidojusi vienu bāriņtiesu, vienu sociālo dienestu, sakārtojusi skolu tīklu atbilstoši valstī veicamajām reformām izglītības jomā, pašvaldības iestādēm pakalpojumus sniedz centralizēti grāmatvedības, finanšu un ekonomikas speciālisti.
"Mehāniska pašvaldību robežu maiņa nesekmēs valsts attīstību un iedzīvotāju labklājības celšanu. VARAM izstrādātā koncepcija nedod pārliecību, ka iecerētā reforma sasniegs iecerēto mērķi. Saskaņā ar dažādu aptauju datiem, iedzīvotāji vairāk uzticas mazajām pašvaldībām, kur lēmumi tiek pieņemti vistuvāk iedzīvotājiem. Lielajās pašvaldībās notiks varas centralizācija, kas mazinās iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskajos procesos, mazinās pārstāvniecību no mazajām apdzīvotajām vietām, kas rezultātā samazinās arī uzticēšanos ne vien pašvaldību, bet arī valsts iestādēm, atstājot ietekmi uz valsts drošību," teikts lēmumā.
Lielvārdes novada pašvaldībā šā gada augustā notika iedzīvotāju aptauja, kurā tika saņemta 601 derīga aptaujas anketa. Aptauju var uzskatīt par notikušu, jo tajā piedalījušies vairāk nekā 5% balsstiesīgo novada iedzīvotāju, tas ir, pārsniegta domes lēmumā noteiktā 386 iedzīvotāju skaita robeža par 2.7 procentpunktiem, jo aprēķināts, ka aptaujā piedalījās 7,7% balsstiesīgo novada iedzīvotāju.
Izvērtējot aptaujas rezultātus, konstatēts, ka 71% jeb 427 iedzīvotāji neatbalsta VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, 29% jeb 174 iedzīvotāji - to atbalsta.
Kā ziņots, pēc konsultācijām ar pašvaldībām VARAM sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo reformu, kuru augusta vidū nodeva saskaņošanai iesaistītajām pusēm.
Ministru kabinetā to paredzēts skatīt 10.septembrī. VARAM plāns paredz no 119 pašvaldībām izveidot 36.
