Latvijas vides aktīvisti šodien aicina vienoties kopīgā lūgšanā pie jūras
Vides aizsardzības kluba (VAK) šodien aicina uz gadskārtējo akciju "Lūgšana pie jūras", kas kopš 1998.gada tradicionāli tiek organizēta septembra pirmajā svētdienā, informē VAK viceprezidente Elita Kalniņa.
VAK aicina visus iziet pie jūras šodien plkst.15. Par notikuma centrālo vietu izraudzīts Zaļās atmodas muzejs Jūrmalā, Dubultos, Pils ielā 1. Pašvaldība gan tieši ar šodienu muzejam likusi izvākties no šīm telpām, taču muzeja vadība to darīt neplāno.
Akcija tiks sākta ar svētbrīdi pie jūras, kuru vadīs Dubultu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Arnis Bušs. Pēc tam pie muzeja kopā ar mākslinieci Mariku Magnoliju tiks veidota ziedu mandala, lai lūgšanām un labās apņemšanās nodomiem piešķirtu arī ārēju veidolu, sacīja Kalniņa.
Baltijas jūra atkāpusies
Baltijas jūra atkāpusies
1988.gadā VAK pirmo reizi aicināja iedzīvotājus pulcēties pie jūras, lai aizlūgtu ne tikai par Baltijas jūras, bet arī dvēseļu tīrību. Atmodas priekšnojautās šī akcija radīja plašu sabiedrības rezonansi, pulcējot un apvienojot vairākus tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotājus.
Lūgšanā piedalījās ap 30 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, lai pievērstu uzmanību jūras ekoloģiskajām problēmām. Šogad lūgšana notiks 31.reizi, atgādināja VAK viceprezidente.
Pēdējos gados šai akcijai ir piešķirta lielāka ekoloģiska nozīme, jo Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām un kuģu transporta noslogotākajām jūrām pasaulē.
Nozīmīgu piesārņojumu rada intensīvā lauksaimniecība visās Baltijas valstīs, pārmērīga nozveja. Turklāt regulāri parādās jauni apdraudējumi pašlaik aktuālā iecere attīstīt akvakultūru, piesārņojums ar dažādiem plastmasas iepakojumiem, svešo agresīvo sugu nokļūšana Baltijas jūrā ar kuģu balastūdeņiem, Latvijā nesakārtotais jautājums ar kuģu notekūdeņiem. Vēl joprojām nav apzināts piesārņojums, kuru rada pēc Otrā pasaules kara nogremdētie ķīmiskie ieroči, problēmu loku iezīmēja Kalniņa.
Atkāpusies Baltijas jūra pie Majoriem
Šajā situācijā arvien aktuālāka kļūst pilsoniskās sabiedrības un katra indivīda iesaiste dabas vērtību saglabāšanā, vides izglītības veicināšanā un ekoloģisko problēmu aktualizēšanā.
"Tāpēc lūgšanas nozīme ir arī mudināt uzņemties atbildību par savu rīcību un mērķtiecīgi darboties, un ceram, ka pārdomu brīdis pie jūras uzrunās un vienos visdažādāko ticību un uzskatu cilvēkus. Kopīga lūgšana stiprina arī visu mūsu vienotību, uzsverot garīgās un pārlaicīgās vērtības, kas vieno mūs pāri atšķirībām uzskatos, dzīves stilā un darbības veidā," aicināja Kalniņa.