Brīvpusdienām paredzētos 20 miljonus eiro ministrija gribētu novirzīt pedagogu algām
Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām, informēja IZM.
IZM priekšlikums ir plānoto finansējumu 19 681 416 eiro apmērā 2020.gadā un turpmāk ik gadu novirzīt ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām, fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem un citiem pasākumiem.
Šobrīd IZM nodrošina valsts budžeta līdzekļus 1., 2., 3. un 4.klašu skolēnu ēdināšanai, savukārt pašvaldības atbilstoši iespējām un nepieciešamībai no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī citu klašu bērniem, tādējādi brīvpusdienu jautājuma īstenošanā valsts un pašvaldības jau šobrīd piedalās katra ar savu līdzfinansējuma daļu.
Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 2019.gadam ir 19 001 416 eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro.
Ministrija norāda, ka lai gan tās primārā funkcija ir izglītība, ministrija ir nodrošinājusi, ka pakāpeniski tiek palielināts brīvpusdienu saņēmēju loks un valsts piešķirtā finansējuma apjoms. Tā, no 2008.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.augustam valsts budžeta līdzekļi brīvpusdienām vienam 1.-3.klases skolēnam dienā bija 1,14 eiro, bet no 2014.gada 1.septembra finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro.
Risinot jautājumu par nepieciešamību piešķirt brīvpusdienas arī 4.klašu skolēniem, ministrijai izdevās panākt papildu finansējuma piešķiršanu, lai 4.klases skolēni brīvpusdienas saņemtu jau no 2015.gada 1.septembra.
IZM sacīja, ka 20.augustā valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā rezultātā valdība ir devusi IZM uzdevumu sagatavot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, izslēdzot valsts līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4.klases skolēniem no 2020.gada 1.janvāra un paredzēt, ka turpmāk brīvpusdienas nodrošina pašvaldības savu budžetu ietvaros.
Ministrija pauda, ka valdība jau 2016.gada gada 31.maijā uzdeva ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā priekšlikumus par tai neraksturīgo funkciju - brīvpusdienu nodrošināšanu 1.- 4.klases bērniem - nodošanu pašvaldībām vai citai ministrijai.
IZM norādīja, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija nav saistīta ar tās mērķu un rezultātu sasniegšanu, tāpēc šī funkcija nododama pašvaldībām vai citam resoram. Taču, tā kā šajā jautājumā netika panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, valdības dotais uzdevums ministrijai tika atzīts par aktualitāti zaudējušu.
Kā liecina ministrijas veiktā pašvaldību aptauja 2018.gada sākumā, daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas arī visu pārējo klašu skolēniem - 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5.klasēm, 71% pašvaldību - 6.klasēm, 63% pašvaldību - 7.klasēm, 58% pašvaldību - 8.klasēm, 58% pašvaldību - 9.klasēm, bet 35% pašvaldību - no 10.klases līdz 12.klasei.
Kā ziņots, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš norādīja, ka jautājums par brīvpusdienu nodrošināšanu ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Runājot ar pašvaldībām, ministrei ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs.
Ministre uzskata, ka ēdināšanu pārņemot pašvaldībām, tās ar līdzekļiem rīkotos efektīvāk. Turklāt šādi pašvaldības varētu arī vērtēt, vai bezmaksas ēdienreize ir nepieciešama visiem skolēniem. "Vai tomēr ir nepieciešams sociāli nevienlīdzīgā situācijā atbalstīt to, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi. Un pārējo naudas resursu izmantot skolas attīstībai," pauž ministre.
Pašvaldību savienība tikmēr pauž bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan ministrija norāda, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā ir par maz.
"Mūs satrauc tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija nāk ar dažādiem paziņojumiem, tai skaitā arī šobrīd par ēdināšanas pārcelšanu 1. līdz 4.klasēm uz pašvaldību budžetu, nerunājot ar pašvaldībām. Šis jautājums šobrīd nav ticis apspriests ar pašvaldībām," saka LPS izglītības eksperte Ināra Dundure.
Viedoklis neesot jautāts, piemēram, Valkas novadam, kas uzskata, ka papildu finansiālais slogs tam būs pārāk smags. Valkas budžetā bezmaksas ēdināšanai līdzekļus atrast būtu grūti, jo novada budžets nākamgad nesolās būt lielāks, bet pašvaldības izdevumi pieaug.
"Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi - apmēram 100 000 eiro. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000 eiro. Un ēdināšana ir 70 000 eiro," saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
LPS ieskatā kompromisu varētu rast, ja turpmāk pirmsskolas skolotāju algas maksātu valsts, ne pašvaldības, kā tas ir šobrīd, jo pedagogu darba samaksa ir ministrijas pārziņā, turklāt valdība ir tā, kas lemj par to paaugstināšanu. Šobrīd gan šis jautājums apspriests netiekot.
