Juraša lietu par valsts noslēpuma izpaušanu skatīs aiz slēgtām durvīm
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 20.septembrī plkst.13 aiz slēgtām durvīm sāks skatīt krimināllietu, kurā Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) apsūdzēts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai lietā par valsts noslēpuma izpaušanu. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.
Patlaban Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vienlaikus parlamentārietis šādos apstākļos var saņemt pusi no deputāta amatalgas.
Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, toreiz paziņoja, ka vēl nenoliks deputāta mandātu. Viņš tolaik skaidroja, ka nav zināms, vai prokuratūra nodos šo lietu tiesai.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
