Latvijas Radio paziņo par darbinieku krīzi un steidzami prasa 100 000 eiro algām

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu jautājumos Mārīte Tukiša un valdes locekle programmu attīstības jautājumos Sanita Dika-Bokmeldere atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Vēstulē norādīts, ka patlaban finansējuma trūkuma dēļ Latvijas Radio kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā un tādēļ cieš sabiedriskā medija profesionalitāte.

Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs šodien saņem ministriju un neatkarīgo institūciju budžeta prioritāros pieprasījumus nākamajiem trim gadiem. "Tie mērosies daudzos simtos miljonu eiro, lūkojot pēc papildu naudas mediķiem un veselības nozarei, izglītības sistēmai, valsts drošībai un aizsardzībai, ceļu un infrastruktūras sakārtošanai... Virkne vēlmju un vajadzību, starp kurām būs arī mūsu, Latvijas Radio, budžeta pieprasījums. Vai to kāds pamanīs? Rūpīgi izlasīs un sapratīs, kas stāv aiz cipariem un birokrātijas standartiem atbilstošajiem aprakstiem? Atļausimies apgalvot - diezin vai, jo sabiedrisko mediju pieprasījumus jau gadiem izdevies paslaucīt zem tepiķa, reaģējot vien ārkārtas situācijās," teikts atklātajā vēstulē.

Vēstulē sacīts, ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti nepieciešamie resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo.

Vēstulē pausts, ka Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tas ir 0,1%, teikts vēstulē. "Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt - pērn rādītajam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra," atzīmēts vēstulē.

Ņemot vērā, ka trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti, kā arī pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā, nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas, uzsvērts vēstulē.

"Mūsu finansējums atlīdzībai patlaban ir knapi atgriezies "pirmskrīzes" līmenī. Inflācija kopš 2008.gada ir vairāk nekā 27% - faktiski nauda Latvijas Radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk, nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem," uzsvērts Latvijas Radio valdes vēstulē.

Tāpat vēstulē norādīts, ka 2019.gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 000 eiro. Tehniskā budžetā izdevās "izkarot" naudu vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai. Vēstulē minēts, ka tobrīd jaunievēlētais Ministru prezidents publiski aicināja izprast, ka divu nedēļu laikā, kopš strādāja jaunā valdība, nevarot atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tāpēc par jaunām prioritātēm tiks lemts, izstrādājot 2020.gada budžetu.

Vienlaikus Latvijas Radio valdes vēstulē sacīts, ka valdība deklarācijā ir apņēmusies stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. "Arī Valsts prezidents, stājoties amatā, savā pirmajā uzrunā minēja, ka nepieciešamas reformas informatīvās telpas politikā, nodrošinot mediju, īpaši, sabiedrisko mediju daudzveidību un kvalitāti," teikts vēstulē.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989 400 eiro apmērā 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Latvijas Radio valde lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Vēstulē teikts, ka Latvijas Radio izprot valsts budžeta veidošanas nosacījumus, tostarp vajadzību palielināt algas virknei sabiedriskajā sektorā nodarbināto - mediķiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem. "Mēs vienmēr esam iestājušies par visu sabiedrības grupu interesēm. Tomēr šoreiz pienācis brīdis, kad lūdzam visiem kopā iestāties par Latvijas Radio - vienu no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem ar augstāko sabiedrības uzticības mandātu," minēts vēstulē.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.