foto: Paula Čurkste/LETA
Brīvmūrnieku pārstāvis Skuja skaidro Levita saistību ar masonu ložām
Egila Levita saistība ar brīvmūrniecību ir noslēpumainības plīvurā tīta.
Politika
2019. gada 9. jūlijs, 05:31

Brīvmūrnieku pārstāvis Skuja skaidro Levita saistību ar masonu ložām

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Amatā stājies jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits. Sazvērestības teoriju izplatītāji ik pa laikam ziņo, ka viņš ir masons (brīvmūrnieks) un Latvijas politiku nu gaida gauži laiki, jo viņš to vadīs nevis tautas, bet gan slepeno ložu interesēs. Jauns.lv Latvijas masonu pārstāvim - liberālo brīvmūrnieku ložas pārstāvim, brīvmūrniecības pētniekam un, bijušajam Rīgas domniekam Jānim Mārtiņam Skujam jautāja, vai Levits tik tiešām ir saistīts ar masoniem.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Skuja Jauns.lv teica: „Brīvmūrnieki nerunā par citiem dzīviem esošiem Brāļiem un Māsām, ja nav dota piekrišana vai viņš pats sevi nav publiski iezīmējis. Personīgi uzskatu, ka brīvmūrniecība tikai iegūtu, ja Egils Levits būtu Brīvmūrnieks”.

Egils Levits un masonisms. Kāda saistība?

foto: Ieva Čīka/LETA
Brīvmūrnieku pārstāvis Jānis Mārtiņš Skuja: „Uzskatu, ka brīvmūrniecība tikai iegūtu ja Egils Levits būtu Brīvmūrnieks”.

Jāatgādina, ka pirmās aizdomas, ka Levits varētu būt saistīts ar masonu slepenajām zintīm jau bija atjaunotās Latvijas pirmajā Saeimas sasaukumā (1993. gada jūlijā), kad viņš kā tieslietu ministrs parlamentam prezentēja atjaunojamā Ministru kabineta (MK) iekārtu. Toreiz, izanalizēdams jaunveidojamā MK shēmu, LNNK deputāts Aleksandrs Kiršteins no Saeimas tribīnes teica, ka „parādās arī kaut kāda mistiska slepenība, kas liek domāt, ka šis likumprojekts drīzāk atgādina kaut kādu masonu ložas instrukciju sakopojumu, jo (..) ļoti rūpīgi Levita kungs centās mums iestāstīt, cik labus normatīvos aktus izdos Ministru kabinets, kuri uzreiz būs slepeni”.

Pēc tam norādes par Levita saistību ar masoniem radās 2007. gadā, kad viņš pirmo reizi tika virzīts Valsts prezidenta amatam, bet viņš savu kandidatūru atsauca, neredzot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā. Vēlāk kāds bijušais deputāts, kurš savulaik bija vervēts iestāties brīvmūrniekos, Jauns.lv izteicās: „Pēdējā cīņa par Valsts prezidenta krēslu bija latviskās ložas cīņa pret rietumu ložu – Valdis Zatlers pret Egilu Levitu. Savukārt Aivaru Endziņu izvirzīja prokrieviskā loža (oficiāli – „Saskaņas centrs”)”.

Tolaik Saeimā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā bija manāms aktīvs mūsu valsts brīvmūrniecības atjaunotājs Latvijas Lielložas lielmeistara vietnieks, kurš par prezidentu vēlēšanu cīņu gan izteicās, ka tā nav „masonu cīņa”: „Tādas blēņas! Neviena loža nekad politikā neiejaucas”.

Levits uz Jauns.lv jautājumu, vai viņš kaut kādā veidā ir saistīts ar brīvmūrniecību neatbildēja.

Tomēr sazvērestības teoriju piekritēji min piemērus, kas varētu liecināt par Levita saistību ar masoniem. Piemēram, reizēm masonims piedēvēts pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā politiķu veidotajam „Klubam 21”, no kura izauga partija „Latvijas ceļš”. Te jāteic, ka Levits bija gan „Kluba 21” biedrs, gan „Latvijas ceļa dibinātājs”.

Kāda ir masonu ideoloģija?

foto: Vida Press
Masoni apgalvo, ka „nepiedalās politisko partiju savstarpējās cīņās”.

Paši brīvmūrnieki iebilst, ka viņiem nav svarīgi ne amati, ne bagātība, bet garīgā izaugsme un brīvības, vienlīdzības, brālības princips. Ja viens brālis otram dod godavārdu, tas stingri jāpilda, citādi reputācija būs pagalam un vietas ložā nebūs.

Latvijas Lielložas mājaslapā uz jautājumus „Ar ko nodarbojas brīvmūrnieki?” ir atbilde: „Ir svarīgi apjaust brīvmūrnieku brālību kā idejas, biedrības un simbola apvienojumu. Šī daudzveidība ļauj izpausties dažādiem cilvēku centieniem. Vieniem vissvarīgākais ir garīgie kontakti, citiem vēl būtiskākas ir cilvēcīgās attiecības ložā, vēl citiem svarīgākais būs tradīcijas un simboli. Tomēr pilnībā brīvmūrniecība izpaužas vienīgi visu tās elementu mijiedarbībā”.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Visai miglaini formulēta masonu saistība ar politiku: „Brīvmūrnieku brālība atturas no politisku programmu formulēšanas un nepiedalās politisko partiju savstarpējās cīņās. Ložām ir jābūt vietām, kur ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību tiek veidota apzināta individuāla rīcība. Savu svarīgo apgaismības uzdevumu Latvijas lielložas brīvmūrnieki veic, pārvarot aizspriedumus, sekojot laika garam un kopīgi cenšoties meklēt patiesību”.