foto: REUTERS/SCANPIX
Pasaulslavenais seriāls "Černobiļa" - kas par to sakāms uzsprāgušā reaktora inženierim?
Černobiļa.
2019. gada 15. jūnijs, 06:51

Pasaulslavenais seriāls "Černobiļa" - kas par to sakāms uzsprāgušā reaktora inženierim?

Jauns.lv

Ukraiņu inženieris Oleksijs Breuss bija viens no tiem, kurš 1986.gada 26.aprīlī ieradās darbā Černobiļas atomreaktorā. Pēc traģiskās avārijas, kopš deviņdesmitajiem gadiem vīrietis strādājis par žurnālistu, rakstot tieši par Černobiļas atomkatastrofas skartām tēmām. Arī Breusam ir viedoklis par šobrīd tik ļoti populāro ASV ražojumu, HBO seriālu "Černobiļa" (“Chernobyl”), un to apkopojusi raidorganizācija "BBC".

Breuss Černobiļas atomreaktorā darbu uzsāka 1982.gadā. Notikušās katastrofas laikā viņš strādāja par inženieri tieši 4.reaktora kontroles telpā, bet viņa maiņa sākās rītā pēc traģēdijas - 1986.gada 26.aprīlī.

foto: AFP/Scanpix
Oleksijs Breus.

Britu-amerikāņu kopražojuma miniseriāls (5 sērijas) "Černobiļa", kurā tiek izstāstīts 1986. gada 26. aprīļa Černobiļas AES stacijas kodolkatastrofas un tās seku likvidācijas stāsts, ir kļuvis par visu laiku visaugstāk novērtētāko seriālu interneta filmu datubāzē "IMDb". Tā vērtējums ir 9,6/10.

Breuss ir strādājis kopā ar vairākiem seriālā aprakstītajiem tēliem, piedalījies vairākos attēlotajos notikumos, un arī viņam par sabiedrības slavēto seriālu ir kas sakāms.

Cik daudz no redzētā ir izdomāts?

26.aprīļa rīts Breusam iesākās kā ierasts. No rīta viņš devies uz autobusa pieturu, kur sagaidījis darba autobusu. Strādnieki tajā bijuši klusi, kā vienmēr. Tikai pietuvojoties stacijai viens no viņiem iesaucies - "kas noticis ar reaktoru?"

Kaut arī Breuss dzīvojis Pripjatā, turklāt dzīvokļa logi vērsti tieši pret AES, par notikušo viņš uzzinājis, ierodoties darbā un ieraugot traģisko skatu. Vēlāk viņš uzzinājis arī to, ka liesmas dzēst steidzies viņam kaimiņos dzīvojošais ugunsdzēsējs.

foto: AP/Scanpix
Uzsprāgušais 4.reaktors Černobiļas atomelektrostacijā.

"Es biju pārsteigts, ka mums vispār nākamajā rītā bija jānāk uz darbu," par ierašanos darbā pēc kodolkatastrofas stāsta Breuss. "Reaktors bija sadragāts, šķita, ka ar to vairs neko nevar iesākt. Es biju šokā, man mati sacēlās stāvus." Breusa galvenais uzdevums pēc avārijas bijis piegādāt reaktoram ūdeni.

Viņš reaktorā nostrādājis pusi dienas, līdz priekšniecība lēmusi, ka visiem ap plkst. 11 ir jāpamet 4.reaktora kontroles telpa. Tomēr Breusam nācies atgriezties, jo tāda pavēle nākusi no Maskavas. Galu galā, viņš reaktorā nostrādāja pilnu darba dienu - 8 stundas.

foto: AP/Scanpix
4.reaktora kontroles panelis.

Vairāki tā rīta notikumi seriālā attēloti ļoti reālistiski, tomēr esot arī izdomājumi.

"Reaktora avārija Černobiļā ir attēlota ļoti spēcīgi, tāda, kāda tā arī bija - kā globāla katastrofa, kas ietekmējusi ļoti lielu skaitu cilvēku. Arī emocijas un noskaņojums, kas valdīja sabiedrībā, gan starp personālu, gan iedzīvotājiem, attēlots diez gan precīzi," stāsta Breuss.

"Tomēr vairāki tehnoloģiskie aspekti nebija precīzi, es nesauktu tos par meliem, drīzāk fikciju," atklāj bijušais inženieris.

Kādi patiesībā bija galvenie seriāla varoņi?

Trīs galvenie personāži, no kuriem seriālā tiek prasīta atbildība par notikušo katastrofu, ir stacijas direktors Viktors Bruhanovs, galvenais inženieris Nikolajs Fomins un viņa vietnieks, inženieris Anatolijs Djatlovs.

Breuss šo personāžu atveidojumu sauc par "uzkrītošiem meliem".

"Viņu raksturs ir izkropļots un sagrozīts tā, it kā viņi būtu pēdējie nelieši. Viņi tādi nebija," kādreizējos kolēģus aizstāv Breuss. "Iespējams, Djatlovs kļuvis par galveno anti-varoni seriālā, jo tā viņu uztvēruši spēkstacijas darbinieki, viņa padotie un augstāk stāvošie pašā sākumā. Vēlāk šie uzskati mainījās."

Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa laiku lokos

Černobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī notikusī kodolkatastrofa Černobiļas AES, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Tā tiek ...

gallery icon
139

Visiem trim pēc notikušā tiesa piesprieda 10 gadus darba nometnē. Seriāla veidotāji Djatlovu attēlo kā uzstājīgu priekšnieku, kurš vēlāk tiesā izsaka melīgus apgalvojumus.

"Jā, padotajiem no viņa bija bail," atzīst Breuss, "kad viņš bija telpā, atmosfēra kļuva saspringta. Tomēr, lai cik stingrs viņš arī nebūtu, viņš bija augstas klases profesionālis."

Vai radiācijas ietekme uz ķermeni tiešām bijusi tik šausminoša?

Breuss uzskata, ka seriāla veidotājiem labi izdevies attēlot radiācijas ietekmi uz cilvēka ķermeni.

Vairākas stundas pēc notikušā viņš runājis ar Aleksandru Akimovu, kurš liktenīgajā naktī bija maiņas vadītājs, un kontroles inženieri Leonīdu Toptunovu. 

"Maigi sakot, viņi neizskatījās labi," atceras Breuss. "Bija skaidrs, ka viņi slikti jutās. Viņi bija bāli. Toptunovs burtiski bija kļuvis balts."

Laika posmā no 1986. līdz 1992.gadam uzņemtie attēli Černobiļā

1986.gada 26.aprīlī notika milzīgākā atomreaktora avārija vēsturē, izmetot radioaktīvu ķimikāliju mākoni, kas saindēja gaisu vai visā PSRS un kuras traģiskās ...

gallery icon
32

Lai gan nogādāti slimnīcā Maskavā, divu nedēļu laikā abu veselība krasi pasliktinājās, un viņi mira no akūta radiācijas sindroma.

Breuss redzējis arī citus kolēģus, kuri strādājuši stacijā, kad noticis sprādziens. Viņu āda pirms nāves kļuvusi spilgti sarkana. "Seriālā netika parādīta apdegusi āda, tvaika un staru apdegumi, par kuriem sabiedrībā daudz runāja. Kad es beidzu savu maiņu, mana āda bija kļuvusi brūngana, it kā pēc saules iedeguma, savukārt atkailinātās ķermeņa daļas - rokas, seja un kakls - bija sarkanas."

Breuss radiācijas pārpildītajā zonā nostrādājis 2 dienas. Viņš atceras, ka dienā, kad pilsēta tika evakuēta, viņš ar pārējiem gaidījis autobusu, un elektroniskais pulkstenis ap kāda iedzīvotāja roku rādīja 72 stundas un 5 minūtes.

Cilvēku pamestā pilsēta pie Černobiļas AES

gallery icon
15

Pāris nedēļu laikā pēc eksplozijas no radiācijas mira 29 AES darbinieki un ugunsdzēsēji. Vēl divi strādnieki mira no nāvējošām traumām. Viens no viņiem - Valērijs Kodemčuks - joprojām atdusas zem uzsprāgušā reaktora.

Kā notika katastrofas seku likvidācija?

Breuss stāsta, ka no rīta ierodoties darbā, liesmas jau bija nodzēstas: "Es redzēju sabojāto 4.reaktoru. Redzēju tā aprīkojumu, sūkņus. Nekādu dūmu vai liesmu nebija, tikai garaiņi no reaktora."

Ugunsdzēsēji centušies uz reaktora liet ūdeni, bet, kā stāsta Breuss, tas visticamāk iztvaikojis vēl pirms saskares ar reaktoru. Tāpat ugunsdzēsējiem lūgts attīrīt jumtu no radioaktīvajiem atkritumiem.

Černobiļa: toreiz un tagad

gallery icon
21

Viens no dramatiskākajiem brīžiem seriālā bija trīs brīvprātīgo spēkstacijas darbinieku došanās pazemes tunelī, lai atvērtu slūžas un nosusinātu reaktorā sakrājušos ūdeni, jo pretējā gadījumā varētu sekot vēl lielāka katastrofa.

Lai gan lielākā daļa uzskatīja, ka vīri, piekrītot veikt riskanto gājienu, sev izrakuši kapu, visi trīs izdzīvoja. 2005.gadā miris viens no vīriešiem - Boriss Baranovs, - bet pārējie - Valērijs Bespalovs un Oleksijs Ananenko joprojām ir dzīvi.

foto: AFP/Scanpix
Oleksijs Ananenko.

Abi vīrieši tagad dzīvo Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Notikušo skaidri atceras Ananenko: "Tas bija mūsu darbs. Ja es to nebūtu darījis, mani vienkārši atlaistu. Kā es pēc tā visa būtu atradis jaunu darbu?"

Vīrietis norāda uz dažām nozīmīgām nepilnībām, kas redzamas seriālā - pretēji televīzijā demonstrētajam, viņu sejas vien daļēji bija aizsegtas ar masku, nekāda prēmija par drosmi viņiem netika izmaksāta, kā arī pēc iznākšanas no reaktora viņi nedzirdēja aplausus. "Tas bija mūsu darbs. Kāpēc lai par to aplaudētu?" saka Ananenko. 

Savukārt inženieris Breuss norāda, ka seriālā pārāk slavināti ogļrači, kuri tika norīkoti rakt tuneli zem reaktora, lai to varētu atdzesēt, novēršot kodola kušanu, kas varētu piesārņot gruntsūdeņus. Kā stāsta Breuss, lai gan racēji tiešām savu darbu paveikuši pirms laika, tam pat neesot bijusi jēga, jo reaktors atdzisis pats no sevis.

Oleksijs Breus.

Tāpat seriālā parādīts, ka ogļrači karstuma dēļ strādājuši pilnīgi kaili. "Viņi vilka nost drēbes, bet ne tā, kā parādīts seriālā. Ne pilnīgi atkailinoties. Kā spēcīgi vīri, kuriem ne no kā nav bail, seriālā tiek parādīti ogļrači, nevis atomstacijas darbinieki."

Kas īsti notika uz Pripjatas "Nāves tilta"?

Seriālā redzams, kā sprādziena radīto ugunsgrēku no netālu esošā Pripjatas tilta steidz vērot vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju un viņu bērnu. No gaisa tikmēr krīt radioaktīvi putekļi, ar kuriem bērni spēlējas gluži kā ziemā ar sniegu.

Tilts vēlāk ticis iesaukts par "Nāves tiltu", jo tie, kuri liktenīgajā naktī uz tā stāvējuši, nākamo gadu laikā miruši no uzņemtās radiācijas.

Jaunais sarkofāgs ap Černobiļas atomreaktoru

Būves augstums ir 108 metri, un tā ir augstāka par Ņujorkas Brīvības statuju. Milzīgā velve sver 36 000 tonnu, un ...

gallery icon
18

Tomēr Breuss notikumus uz tilta apšauba un uzskata, ka lielākā daļa Pripjatas iedzīvotāju reaktora uzsprāgšanu vienkārši nogulējuši, tāpat kā viņš. "Es nekad neesmu dzirdējis stāstus par to, ka uz tilta bijis pūlis cilvēku, kuri vērojuši reaktora degšanu," viņš stāsta. "Kad nokļuvu slimnīcā, mani ārstēja puisis, kurš pēc sprādziena braucis pāri tam tiltam. Viņam vēlāk konstatēja radiācijas sindromu nelielā devā. Vēl kādu draugu, kuram netālu no tilta tajā vakarā bija tikšanās ar meiteni, vēlāk piemeklēja veselības problēmas."

Tipiski Padomju Savienības stereotipi

Breuss ir pārliecināts, ka Černobiļas AES katastrofa ir izgaismojusi un atklājusi būtiskākos Padomju Savienības sistēmas trūkumus, kas arī atainoti seriālā.

"Piemēram, tā bezjēdzīgā slepenība, kas kļuva par vienu no iemesliem pašai katastrofai un tās daudzajiem upuriem. Kad viņi nospieda sarkano pogu, reaktors nevis izslēdzās, bet uzsprāga," stāsta Breuss.

Oleksijs Breus.

Tomēr, kamēr vieni slavē seriālu par tā noslīpētajām detaļām, Breuss uzskata, ka tās kļuvušas arī par vienu no seriāla nepilnībām.

"Seriālā ir ļoti daudz stereotipu, kas valda rietumu sabiedrībā par Padomju Savienību," uzskata Breuss. "Lielas krūzes, vodka, VDK darbinieki visapkārt."

Tomēr kopumā bijušais AES darbinieks ir apmierināts ar to, ka seriāls atkal ir pievērsis sabiedrības uzmanību lielākajai kodolenerģijas katasstrofai vēsturē: "Seriāla augstie reitingi liecina, ka cilvēki joprojām interesējas par Černobiļu. Tā nav tikai vietējo interese, tā mērāma pasaules mērogos."

Pēc notikušā bijušajam inženierim veselības problēmu dēļ savā specialitātē ir aizliegts strādāt, tāpēc viņš pievērsies kam krasi atšķirīgam. Divus gadus viņš mācījies par žurnālistu, lai pavēstītu pasaulei vairāk par notikušo, tomēr ātri vien sapratis, ka Černobiļas katastrofa Padomju Savienībā bija aizliegtais temats - VDK darbinieki lika Breusam parakstīt dokumentu ar solījumu informāciju par Černobiļas AES katastrofas detaļām neizpaust.

Černobiļas stāstu plašākai auditorijai Breuss varēja atstātīt tikai pēc PSRS sabrukuma. Viņš strādājis Ukrainas laikrakstā "Voice of Ukraine" un aģentūrā UNIAN. 2000.gadā viņš pievērsies mākslai, jo sapratis, ka caur to daudz precīzāk spēj atklāt savas sajūtas un emocijas par pārdzīvoto.

Oleksijs Breus.

Breuss ir pārliecināts - reaktora darbiniekus pie notikušā vainot nedrīkst. Problēmas bijušas pašā reaktora uzbūvē, nevis strādnieku darbā.

HBO seriāla "Černobiļa" scenārija autors ir Kreigs Mezins, bet to režisējis Johans Renks. Galvenās lomas atveido tādi plašāk zināmi aktieri kā Stellans Skarsgārds (padomju politiķis Boriss Ščerbina) un Džareds Hariss (ķīmiķis, Černobiļas katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītājs).

Seriāla pirmā sērija tika demonstrēta 6. maijā, savukārt pēdējā - 3. jūnijā.

Kā ziņo aģentūra “Reuters” īsā seriāla popularitāte ievērojami veicinājusi tūristu pieplūdumu Černobiļas slēgtajā zonā. Kāda no firmām, kura organizē tūres, apgalvojusi, ka šis galamērķis kļuvis teju par 40% pieprasītāks. Straujais popularitātes kāpums tiek skaidrots ar kārtējo HBO televīzijas grāvēju.