57% Latvijas azartspēlmaņu apstājas tikai tad, kad beidzas nauda, noskaidrots aptaujā
Latvijā 27% aptaujāto iedzīvotāju spēlē azartspēles, lai izjustu riska devu, liecina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptauja par atbildīgu azartspēļu spēlēšanu.
Vienlaikus aptaujā, kurā respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, 51% norādīja, ka azartspēles spēlē, lai vinnētu naudu, 30% iedzīvotāju azartspēles spēlē kā izklaidi brīvajā laika, 13% - gūst patīkamas emocijas, 9% - izbēg no realitātes, 7% spēlē azartspēles, lai atslābinātos, bet 9% norādījuši citu iemeslu.
Aptaujā uz jautājumu, vai azartspēles spēlē, lai gūtu ienākumus, 26% respondentu atbildējuši apstiprinoši, kamēr 22% norādījuši, ka drīzāk jā, 24% - drīzāk nē, bet 18% - nē.
Pēc aptaujas datiem, 57% respondentu pārtraucot spēlēt azartspēles, kad iztērēti spēlei plānotie līdzekļi, 22% pārtraucot spēlēt, kad apnīk, 17% - kad tiek laimēts vinnests, 15% pārtraucot spēlēt, kad beidzās spēlei atvēlētais laiks, 9% pārtraucot spēlēt, kad nav vairs līdzekļu, bet 3% norādījuši citu iemeslu.
Tapāt aptaujā jautāts, vai, spēlējot azartspēles, ir sava taktika, tostarp 52% aptaujāto norādījuši, ka tādas nav, 29% minējuši, ka drīzāk nav, 13% - drīzāk ir, bet 7% atbildējuši apstiprinoši.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks sacīja, ka pirms vairākiem mēnešiem asociācija nolēma sākt kampaņu, lai aktualizētu azartspēļu atkarības jautājumus, tostarp izveidota platforma "Drosaspele.lv", kur var uzzināt, kā spēlēt azartspēles droši. "Uzrunājot sabiedrību, mūsu galvenais vadmotīvs bija likt saprast, ka azartspēlēs ir jāmāk zaudēt. Ja tiek spēlēts uz likmēm un cilvēks spēlē zaudēts, tiek doti padomi, kā samierināties ar zaudējumu," viņš teica.
Vērzemnieks arī norādīja, ka azartspēles ir izklaide un atpūta, kurā naudas vinnestam ir gadījuma raksturs.
Tāpat viņš pauda gandarījumu, ka Latvijā iedzīvotāji ir prātīgi azartspēļu spēlētāji, par ko liecina arī kampaņas testa "Drosaspele.lv" rezultāts. Testā noskaidrots, ka no 13 000 iedzīvotājiem, kas aizpildījuši testu, 29,56% ir samērīgi azartspēļu spēlētāji, 24,52% - karstgalvīgi spēlētāji un 45,9% - prātīgie azartspēļu spēlētāji.
Savukārt psihoterapeite Dace Caica atzīmēja, ka vairums sabiedrība spēj pateikt azartspēlēm "nē", taču ir sabiedrības daļa, kurai ir augstākā izglītība un augsti ienākumi, kas nespēj atšķirt atpūtu no atkarības. "Spēlmanis dzīvo ilūzijā, ka šodien viņam paveiksies. Taču rezultāti parāda, ka vēl joprojām iedzīvotāji ir jāizglīto, kā cīnīties ar atkarību un kā pateikt "nē" azartspēlēm," viņa teica.
Tajā pašā laikā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne sacīja, ka azartspēles rada problēmas ne tikai pašam spēlētājam, bet sabiedrībai kopumā. "Inspekcijas sniedz atbalstu katram iedzīvotājam, skaidrojot par azartspēļu atkarības risku un palīdzot atkarīgajam spēlētājam no spēļu zālēm norobežoties. Taču pastāv arī interneta platforma, kurā azartspēļu cienītājam robežas nav liktas," viņa sacīja.
Aptaujā aptaujāti 1035 iedzīvotāji, kas vismaz reizi dzīves laikā ir spēlējuši azartspēles.
